Lai izdotos lielisks ceļojums, tas noteikti ir laicīgi jāsaplāno, ja gribas ceļot pašam. Tad arī izmaksas var ievērojami samazināt, tajā pašā laikā palielinot un pieskaņojot pašu vēlmēm apskates vietu skaitu. Doma par nākošo vasaras ceļojumu jau tika aktualizēta iepriekšējā Portugāles brauciena laikā, vajadzēja tikai vienoties par galamērķi. Izvēle krita uz seno Dievu zemi: Grieķiju.
Valsts ir gana liela un papildus vēl ar neskaitāmām salām. Visu apskatīt nevarēsim, tāpēc izvēlamies tās dienvidu lielāko pussalu: Peloponēzi. Tur var ērti nokļūt no Atēnām, savukārt turp lido daudz aviosabiedrību lidmašīnas. Tiesa, mūsu pašu AirBaltic tika noraidīts, jo cena ievērojami augstāka par Ryanair un Wizzair piedāvājumu, turklāt ielido un izlido no Atēnām nakts vidū, kas ievērojami sarežģī ceļojumu. Krietni izdevīgāk vienojāmies izmantot Wizzair pakalpojumus no Viļņas. Līdz Viļņai braucam ar divām mašīnām, kuras atstājam stāvvietā 400m no lidostas uz 14 dienām par katru samaksājot 35 EUR. Viss notiek vienkārši: galvenais laicīgi internetā jārezervē, jo, pārbaudot cenu piedāvājumu īsi pirms ceļojuma, cena četrkāršojās. Stāvvietas ir aprīkotas ar automātisko numuru nolasīšanas iekārtu, kas atver barjeru arī nakts laikā. https://www.parkvia.com/en-GB/airport-parking/vilnius/XParking
Aviobiļetes un abas mūsu īres mājas rezervējām jau martā. Tad var “izcelt” ļoti labus piedāvājumus par demokrātisku samaksu. Kopā ceļotāji esam 8 pieaugušie un Artūrs (8 gadi).
15. septembrī sākas mūsu Grieķijas tūre. Lidmašīna no Viļņas izlido 7:30, tāpēc no Rīgas jāizbrauc jau naktī. Tā kā autostāvvieta jau ir, ceļš līdz Viļņai labs, tad uztraukumam nav pamata. Viss rit pēc plāna un pirms 11:00 esam jau Atēnu lidostā, kur vēl valda pilnīga vasara.
Pirmais darbiņš ir saņemt īres mašīnu. To, pēc mūsu pirmo naktsmāju saimnieka ieteikuma, esam noīrējuši vietējā kompānijā Aramis: https://aramis.gr/en/
Cenas ļoti labas. 5-vietīgs braucamais ar četrām durvīm uz 14 dienām pa 168 EUR. Kompānijas stāvvieta ir kaut kur ārpus lidostas teritorijas un mašīnas mums tiek piegādātas tieši pie termināļa, arī dokumenti tiek parakstīti turpat uz mašīnu pārsegiem. Viss šķiet vienkārši un nekādas domstarpības neradās, arī atgriežot automobili tādā pašā veidā.
Mazais Suzuki auto ar īpašu jaudu, protams, neizceļas, taču visur uzbraucām un vidējais degvielas patēriņš litrīgajam motoram sanāk 4.2l/100km. Kondicionieris strādā, un vietas arī visiem pietiek, jo bagāža tiek ņemta līdzi tikai nepieciešamākā, kas satilpst nelielā mugursomā.
Pirmās mūsu naktsmājas ir Peloponēzes salas ziemeļu krastā: Dimitris Corinthian House.
Braucot pa taisno no lidostas, tas būtu 128 km, bet tā kā ir tikai pirmspusdiena, tad brauksim jau kaut ko apskatīt. Atēnās atgriezīsimies rīt, kad būsim izgulējušies un mundrāki. Lielu kultūras programmu neplānojam, bet pirmo peldi siltajā jūrā gan.
Dodamies Limni Vouliagmenis ezera virzienā, kas ir pretim mūsu mītnes vietai, tikai pāri līcim. Ezers tas gan ir nosacīti, jo savienots ar jūru, bet pludmales iekārtotas un krodziņu piedāvājums varen dāsns.
Šeit arī nobaudām pirmos grieķu zivju ēdienus, kas dominē krodziņu piedāvājumā.
Dažu skatu dēļ ir vērts aizbraukt līdz zemes raga galējai bākai, kur bez vēsturiskajām cietokšņu atliekām, ir arī neliela un mierīga pludmalīte ar dzidru ūdeni, kurā starp zemūdens akmeņiem var vērot visdažādāko zivju izrādīšanos.
Ilgais brauciens visus ir tomēr nogurdinājis un gluži vakaru pludmalē negaidām, jo nepieciešams sarūpēt vēl pārtiku vismaz pirmajām vakariņām un brokastīm. Tomēr ir svētdiena, kad pārsvarā visi veikali ir slēgti.
Informācijas precizēšanai sazvanāmies ar mūsu pirmās mājas saimnieku, kurš neatteiks padomu nevienā jautājumā, kas saistīts ar vietējiem apstākļiem. Izrādās, ka turpat pie mājas ir labs privātais veikaliņš, kas strādā arī svētdienās un var dabūt visu nepieciešamo. Tā arī dodamies naktsmāju virzienā, netērējot laiku veikalu meklēšanai.
Ierodoties galamērķī, apstiprinās aprakstos par šo naktsmītni rakstītais – viss ir perfekti. Saimnieks mūs sagaida un visu smalki pastāsta, dārzs ir izgaismojams visādos veidos, viss vajadzīgais ir pieejams. Ja kas trūkst, Dimitris sameklēs. Divus velosipēdus arī mums sarūpēja (bez papildus maksas), taču ar tiem vēlāk drusku sanāca ķibeles ar riepām. Jocīgi, bet šejienieši ļoti maz brauc ar riteņiem, lai arī klimats ir perfekts šāda veida transportam.
Vairāk par māju var apskatīties Google maps: https://www.google.com/maps/place/Dimitris+House/@37.9560264,22.8092972,18z/data=!4m8!3m7!1s0x0:0xb929f722c75e829f!5m2!4m1!1i2!8m2!3d37.9560264!4d22.8100339?hl=lv&authuser=0
Vai arī bookingā, skatīt linku iepriekš. Mums šī vieta kalpo par perfektu un ērtu mājvietu nedēļai, kurā lieliski izmantojam āra grila sniegtās iespējas pagatavot svaigas jūras veltes un baudīt tās terasē siltajos septembra vakaros.
Bet nu ko tur vairs, aiziet uz pludmali baudīt pēcpusdienas sauli!
Pēcpusdiena Atēnās.
Pirmo rītu mostamies bez modinātāja, bet tāpat jau nevar ilgi nogulēt. Saulīte vilktin velk baudīt tās starus un uzsilušo jūras ūdeni.
Pēc brokastīm mierīga relaksēšanās pludmalē, kas ir kādu 10 min gājiena attālumā. Pludmale gan nav ne ar ko izcila, bet ir tīra un ūdens visur lielisks un silts.
Uz Atēnām dodamies pēc nelielām pusdienām ap 13:00. Brauksim ar vilcienu, tā neuztraucoties par parkošanās problēmām, kas ir jebkurā lielpilsētā.
Vilciena stacija Zegolateio Korinthias no mājas ir 5 km attālumā (10 min brauciens). Tur var ērti atstāt automašīnu, kā ari dara daudzi vietējie. Vilciens no šejienes atiet precīzi katru stundu vienā laikā: XX:07. Sarakstu var apskatīt, kā arī biļetes nopirkt var arī šeit: https://tickets.trainose.gr/dromologia/
Turp-atpakaļ biļete pieaugušajam maksā 16 EUR. Nav gluži pa velti, bet ērti gan, jo pēc nedaudz vairāk nekā stundas esam Grieķijas galvaspilsētā (stacijas nosaukums: Stathmos Larisis). Blakus ir arī metro stacija, kur pārsēžamies, lai pa taisno nokļūtu Atēnu centrā: Akropolē (Metro biļete maksā 1.40 EUR uz 90 min).
Noteikti nepilna diena ir par maz, lai kārtīgi iepazītu Atēnas. To paredz arī ieejas biļešu izplatītāji. No 1.aprīļa līdz 31.oktobrim ieejas biļete tikai Akropoles apskatei maksā 20 EUR un derīga vienu dienu, bet pa 30 EUR var iegādāties biļeti, kas būs derīga vēl vairākos objektos un lietojama 5 dienas.
Mūsu ceļojuma plāns vairāk bija vērsts ārpus pilsētām, tāpēc šeit centāmies “nosmelt pašu krējumiņu”.
Iespaidīgas ir šīs milzīgās celtnes, kas tapušas tūkstošiem gadu atpakaļ. Tā vien nav skaidrs, kā tajos laikos bez mūsdienu tehnoloģijām (bet varbūt mēs nemaz tā īsti nezinām to laiku tehnoloģijas?) varēja tapt šādi šedevri.
Daļēji atjaunotajā kompleksa daļā notiek arī koncerti. Mēs gadījāmies brīdī kad vakara muzikanti tikai iemēģina savus instrumentus, tāpēc arī bez apmeklētājiem.
Ar vēstures faktu izskaidrošanu par šo seno Dievu templi neaizraušos, jo precīzi dati un stāsti ir daudzviet pieejami. Vienā vārdā varu teikt: Iespaidīgi!
No Akropoles kalna paveras plaša panorāma pār pilsētu, kas, kā jau dienvidos, pārsvarā apbūvēta baltām celtnēm.
Attēlā starp baltajām mājām izceļas 300m augstais kalns: Lycabettus hill. Turp esam nolēmuši doties sagaidīt saulrietu un apgaismojuma ieslēgšanu Akropolei.
Pa ceļam iznāk pastaigāties pa seno vecpilsētu Plaku, kur ielās izkārtojušies neskaitāmi krodziņi un suvenīru veikaliņi. Viss glīts un sakopts.
Vakariņas piestājam uzēst Dimitra (mājas saimnieka) ieteiktajā krodziņā Thanasis un pasūtam grieķu nacionālo kebapu. Tas atšķirās no ierastā turku produkta ar krietni daudz gaļas un maz maizes piedevām. Tiešām garšīgi un sātīgi, cena par porciju 8.80 EUR.
Tā klaiņojot cauri vecpilsētai, nonācām Lycabettus kalna pakājē. Kalnā var uzbraukt ar pacēlāju vai pa iekārtotu gājēju celiņu. Tā kā līdz saulrietam vēl ir kāds laiciņš, protams, ejam kājām, lai visu mierīgi apskatītu.
Kalna virsotnē laimīgi tiekam pie atdzesēta alus, ko par pāris eiro pārdod kāds vietējais tirgonis. Prece tieši laikā, jo siltais laiks krietni pastiprina slāpes pēc kāpšanas.
Saulriets patiešām fantastisks. Ārā silts, cikādes trokšņo, pastiprinot vasaras efektu. Cilvēku diezgan daudz, bet vietas pietiek visiem, netraucējot vienam otru.
Īsi pēc saulrieta sagaidām arī Akropoles apgaismojuma iedegšanos. Tā jau izskatās pavisam skaisti. Žēl, bet bildē to nevar saskatīt, tas jāredz pašam.
Galvenie apskates objekti šim vakaram ir redzēti. Vēl tikai atpakaļ uz vecpilsētu pēc saldējuma un atgriežamies naktsmājās.
Leave a Reply