Treniņš Garam un Pašam, Kāpjot uz Koruldi Ezeriem

Pievienots sadaļā: Gruzija | 0

Pienācis 2. septembris, 5. ceļojuma diena. Šodien mums fiziskās aktivitātes diena. Sākam no paša rīta 9:00. Līdz pusdienlaikam jāuzkāpj kalnā līdz Koruldi ezeriem un vakarā jau vajadzētu nokļūt līdz Batumi. Pēc augstuma atzīmēm tas izskatās šādi: Mestija ciems ir 1400 m virs jūras līmeņa, Koruldi ezeri (šo vietu par ezeriem sauc pāris ~3 – 20 m2 lielu ūdens peļķu dēļ, bet ne jau tāpēc cilvēki ir ļoti iecienījuši kāpt uz šejieni, no tās vietas paveras fantastiski kalnu skati un pats kāpiens ir skaistu ainavu pārpilns) 2760 m virs jūras līmeņa un Batumi jau ~0 m. Kāpjam trijatā, Ilze paliek ciemā apskatīt arhitektūru un iespējams samenedžēt transportu uz Batumi. Mestijā vispār ir vairāki viesu nami un viesnīcas, kur ir iespējams paikt, ja vēlaties doties ceļojumā ar drošības sajūtu par katru naktsmītni.

Mestija

Laiks mūs lutina. Spīd saulīte un mākoņu nav vispār. Neko lieku līdzi neņemam, tikai 0,5l ūdens pudeli, ko ceļa strautos papildināt. Ceļš nav bīstams, taču fiziskā slodzīte jūtama – augstumu starpība tomēr jāpārvar.

Ušba kalns

Kāpjot augšā aiz kalna paveras iepriekšējās dienās neieraudzītais Svanetijas skaistākais un lepnākais kalns Ushba. No skatu platformas pie krusta, kas atrodas kādus 800 m virs Mestijas, noraugāmies uz ciemu, vēlāk ieraugam atlidojot arī mazo lidmašīnu, ar kuru ieradāmies arī mēs. Tāds maziņš lidojošs punktiņš, kurš veiksmīgi nosēžas ielejas lidlaukā.

Kāpjam augstāk, un, lai arī vizuāli ļoti stāvs neizskatās, kājas jūt, un gaisa retinājums arī ir sajūtams – kaut kā biežāk jāelpo. Ceļā satiekam vietējos iedzīvotājus, kuri vasaras laikā šeit dzīvo, gana lopus, sien sieru, lai rudenī atgrieztos ielejā. Pilnīgi skaidrs, ka no šejienes katru dienu lejā pēc pārtikas un aliņa neskriesi. Protams, izmantojam iespēju un aprunājamies ar viņiem. Cilvēki apmierināti ar dzīvi, pastāsta mums daudz interesantu lietu un faktu. Šī nu ir mūsu ceļojuma viena no galvenajām pievienotājām vērtībām: patiesie un labestīgie gruzīnu cilvēki.

Ušbas iedzīvotāji

Dzīvnieki Ušbas kalnā

Dodoties augstāk, satiekam kādu jauno pārīti, kuri nakti pārlaiduši augšā teltīs. Viņi staro no laimes, stāsta mums par īpaši spožajām kalnu zvaigznēm, auksto gaisu un kalnu klusumu. Mēs arī līdzi viņiem jūtamies pacilāti. Nu te taču ir skaisti!

Koruldi ezeri

Nokļuvuši līdz galamērķim, uztaisām kopbildes. Neesam vienīgie, augšā jau ir nokļuvusi grupa izraēļu un pāris vietējie džigiti. Par zināmu atlīdzību vietējie šeit labā laikā var uzvest arī ar džipiem, taču šo maršrutu iesaku labāk kāpt pašiem. Tas ir to vērts. Ja ir vairāk laika, tad lejā varētu kāpt uz otru ieleju: Mazeri ciemu. No kura savukārt atpakaļ Mestijā var nokļūt ar taksi. Vispār kalnu pastaigu iespējas dažādām grūtības pakāpēm šeit ir pieejamas neierobežotā daudzumā. Vietējā tūrisma centrā ir pieejamas arī pietiekoši daudz kartes ar pārgājienu maršrutiem vienai vai vairākām dienām.

Ušba kalns

Pulkstenis jau rāda 12:30, un mēs dodamies lejā. Ceļā satiekam vairākus tūristus, kurus augšupceļā apsteidzām, kā arī citus. Pēc tautības satikām poļus, čehus, krievus, izraēļus. Turīgie Eiropas tūristi šeit daudz vēl nav sastopami.

Lejupceļu nolemjam mērot pa citu taku. Sākumā doma ir iet pa ceļu, taču man neliek mieru veikt kādu „shortcutu” un iekuļamies visīsākajā, bet arī visstāvākajā takā. Rezultātā divās stundās esam atpakaļ pilsētā.

Atgriezušies atpakaļ, norēķināmies ar saimnieci par dzīvošanu, bet te nākas sastapties ar svanu īpatnībām. Vajag pārliecināt par matemātiskām darbībām, ka 4×90 vai 8×45=360 lari. Nez kāpēc saimniece ir pārliecināta, ka jābūt 380. Vēlāk arī sarunātais brauciens uz Batumi pajūk. Var manīt, ka vietējo „taksistu mafija” nevienu no malas nelaiž savā biznesā. Atsākot meklēt iespējamos variantus nokļūt vismaz tuvākajā pilsētā Zugdidi, mūs uzmeklē kāds maršrutnieka šoferis, kurš apsola, ka līdz Batumi tiksim pa 30 lariem. Daudz variantu mums nav un principā mūs tas pilnībā apmierina. Īsā laikā Ford Tranzit ir nokomplektēts. Šeit gan nevaru nepieminēt pasažieru ietilpību transporta līdzeklī. Ja oriģināli sēdeklis ir paredzēts 3 pasažieriem, tad Gruzijā normāli tas četrvietīgs. Kā arī automobilis ir nokomplektēts ar papildsēdvietām – proti, mobiliem ķeblīšiem, kurus apstāšanās pauzēs priekšroka izmantot ir to lietotājam. Ievērojiet fotogrāfijā pilsoni busa aizmugurē.

Sabiedriskais transports Gruzijā

Pirmsākumos mans plāns bija doties no Mestijas caur Ušguli lejā no kalniem pa mežonīgo ceļu uz Lentekhi un tad uz Kutaisi, taču nevienojāmies ar potenciāliem taksistiem par cenu. Bet arī šis šosejas variants ir gana krāšņs gar Inguri upi un HES ūdenskrātuvi.

Nokļuvuši Zugdidi piedzīvojam kārtējo vilšanos ar solījumiem. Maršrutka uz Batumi ir jau aizbraukusi un nākošā nebrauks, jo nav pietiekoši pasažieru. Nez kāpēc, bet pamazām jau esam pieraduši, ka situācijas šeit mainās un vienmēr ir atrodams, iespējams, pat labāks variants. Arī pašiem gruzīniem šādas situācijas stresu neuzdzen: nu nesanāca, nu un kas…  Ilgi nevilcinoties turpat stacijas apkārtnē salīgstam taksi līdz Batumi par 70lariem. Kopsummā brauciens no tālākā un augstākā ziemeļrietumu Gruzijas stūra uz dienvidu piekrastes pērli Batumi mums katram maksā 35.5 lari (13,45 Eur).

Ierašanos Batumi mums atvieglo, ka naktsmājas mums ir palīdzējuši sarunāt Tbilisi draugi. Vēlā vakarā ierodamies piejūras pilsētā, kur mūs sagaida un ierāda istabas pašā pilsētas centrā, tikai ar ieeju un skatu no iekšpagalma. Šeit tuvumā atrodas gan lētas naktsmājas ar skatu uz kādu iekšpagalmu, gan ekskluzīvas viesnīcas pie pludmales. Vakarā vēl iepērkam augļus un vīnu. No rīta gari pārbraucieni nav plānoti.

Iepatikās? Padalies ar draugiem!

Komentāri