5. septembris, 8. ceļojuma diena. Šodien dodamies uz Batumi Botānisko dārzu, kurp tieši līdz biļešu ofisam mūs nogādā maršrutka nr. 31. Ieejas biļete maksā 8 lari un ieraugot, ka šeit var maksāt ar karti, gribam izmantot šo priekšrocību. Nemaz nejūtamies pārsteigti, kad kaut kas nedarbojas un jāmaksā vienalga laros, kārtējo reizi apliecinot, ka Gruzijā vēl kādu laiku noteikti priekšroka visos norēķinos būs skaidrai naudai.
Botāniskais dārzs patiešām ir iespaidīgs. Tas izveidots pagājušā gadsimta sākumā un ir viens no lielākajiem šādiem dārziem pasaulē (111 ha). Šeit aug vairāk nekā 2000 augu no visas pasaules (eikalipti, palmas, cipreses, bambusi un simtiem man nezināma nosaukuma augi). Mēs esam septembrī, bet ziedu krāšņums jaušams it visur. Domāju, ka pavasarī, kad ir rododendru un magnoliju laiks, tas vispār būtu wauuu!
Aprakstīt visu dabas krāšņumu, kas šeit vērojams, nav iespējams. Tas atkal ir jāredz pašiem. Lai izstaigātu visu teritoriju, visu dienu ir ko staigāt. Mēs izvēlamies „nosmelt krējumu” galvenajās ejās, kā arī pāris stundas pazvilnēt parka pludmalē, kas ir pieejama tikai apmeklētājiem.
Atpakaļceļā no Botāniskā dārza iekuļamies ceļu satiksmes negadījumā (par laimi bez nopietnām sekām). Veicot pagriezienu pa kreisi trijās joslās vienlaicīgi (brauktuve paredzēta vienai joslai vienā virzienā, otrai pretējā), mūsu maršrutkas aizmugurē ieskrien džips. Tomēr viņu „vietējie satiksmes noteikumi” arī nav bez trūkumiem. Par apbrīnu, situācija tiek atrisināta bez nervozitātes un pat bez bļaustīšanās. Vadītāji savstarpēji veic bojājumu ekspertīzi, vienojas par kompensācijas lielumu un pēc pāris minūtēm jau turpinām ceļu. Šeit pieminēšu, ka braukājot pa Gruziju, redzējām gana daudz avāriju, tostarp arī stipri nopietni bojātus spēkratus.
Pēc negadījuma aprunājamies ar mūsu maršrutkas šoferi, bet viņam šāds nieka notikums vispār neliekas ievērības vērts. Ieminamies, ka mēs vēlētos vēlreiz nobaudīt vietējo Baturiani alu ar izcilajām kūpinātajām zivīm, bez vilcināšanās saņemam atbildi, ka šodien šis viņam ir beidzamais reiss un viņš tāpat braukšot mums vajadzīgajā virzienā, un, protams, aizvedīs arī mūs. Tā nu vēlreiz tiekam pie gardā dzīvā alus un ekselentās uzkodas, ko šoreiz pārvedam baudīšanai uz vietas mūsu apartamentos, pa ceļam, protams, iepērkot arī meloni, vīģes un citus vietējos augļus.
Leave a Reply