29. maija rīts. Vakar ieraudzījām informāciju par šodien notiekošu pasākumu Valmierā “Velosipēdistu vasara Valmierā”. Tā kā mūsu kompānijai aktīvā atpūta ir vismīļākais atpūtas veids, nevajag ilgi domāt līdz esam jau pieteikušies. Lai gan pasākums sākas 10:00, no Rīgas uz Valmieru vēl jāpaspēj aizbraukt. Tā nu agri esam modušies un entuziasma pilni jau 8:00 no rīta izbraucam uz Valmieru.
Īsi pirms pasākuma sākuma esam vajadzīgajā vietā, paņemam somas ar uzkodām, ko apēst piknika pauzēs, un dodamies uz tikšanās punktu. Kopā esam 19 ekskursanti, no kuriem tikai 8 nav vietējie (izrādās, ka esam vienīgie trakie, kas braukuši no Rīgas). Šodien mūsu gidi ir Santa Paegle un Toms Treimanis, kuri arī aizvedīs uz visiem apskates objektiem, pastāstīs interesantus faktus un sniegs atbildes uz mūsu jautājumiem. Satiekot visu grupu, jau uzreiz saprotam, ka diena būs pozitīva un izdevusies.
Kā jau pirms sportiskām aktivitātēm pienākas, sākam ar nelielu iesildīšanos, pēc kuras esam gatavi uzsākt 45 km garo maršrutu. Kamēr vēl braucam pa Valmieru, Toms pastāsta par Vecpuišu parku, ko pilsēta saņēmusi dāvinājumā no Vecpuišu biedrības, Valmieras Valsts ģimnāziju un tās ēkas vēsturi un Dzelzceļa tiltu, kas pirms 100 gadiem bija sevišķi nozīmīga industriālā būve.
Kad izbraucam no Valmieras, sākas grants ceļa segums un turpinām ceļu uz Kauguru pagastu apskatīt leģendām apvīto Pekas pilskalnu, kur iespējams atradusies Beverīnas pils. Lai tiktu līdz Pekas pilskalnam, no grants ceļa jānogriežas pa labi un ceļš jāturpina pa nelielu meža taciņu, kas aizved līdz pašam pilskalnam.
Tā arī līdz mūsdienām par Beverīnas pils atrašanās vietu nav precīzas informācijas un Pekas pilskalnā vēl tagad mēdz notikt arheoloģiskie izrakumi.
Dodoties tālāk, vadību pārņem Santa un nākamais pieturas punkts ir Mūrmuižas estrāde. Pa ceļam pāris vietās piestājam un paklausāmies par redzamajām muižām un pusmuižām, kuru nosaukumus un īpašniekus vairs īsti neatminos.
Mūrmuižas estrādē esam sasnieguši pirmo nelielo piknika pauzi. Nokāpjam no riteņiem, apspriežam līdz šim piedzīvoto un gūtās emocijas, dalāmies iespaidos un drīz vien jau turpinām ceļu Cempu virzienā.
Lai gan pirms Mūrmuižas ceļa segums nomainījās uz asfaltu, aiz pilsētas atkal braucam pa grants ceļu līdz nonākam uz P18 šosejas (Valmiera – Smiltene). Īsu gabaliņu pabraucam pa šoseju līdz nogriežamies pa kreisi uz Cempiem. Pabraucam garām Beverīnas koka skulptūru parkam un labirintiem, kur šoreiz nepiestāsim laika ierobežojuma dēļ.
Raitā gaitā turpinām braukt, jo nu jau liela daļa izslāpuši pēc Brenguļu alus, kur būs arī nākošā atpūtas pauzīte.
Laimīgi nonākot ilgi gaidītajā Brenguļu alus sētā, daži paņem pa aliņam, bet citi aiziet papildināt ūdens rezerves otrpus Abulam esošajā strautiņā.
Kad elpa atgūta un spēki uzkrāti, uzsākam pēdējo ceļa posmu, kas ved atpakaļ uz Valmieru. Manuprāt šis ir visinteresantākais ceļa posms, kas ved pa šaurākām meža takām, lai gan, lai nonāktu līdz šīm takām, jāpārvar sarežģītāks ceļa posms ar šķembu ceļa segumu.
Izbraucot no Brenguļiem, braucam līdz norādei “Tūristu taka”, kur arī griežamies iekšā. Braucam gar mājām, pārnesam velosipēdus pāri dzelzceļa sliedēm, izbraucam caur pļaviņu un pārvaram šķembu ceļa posmu līdz iebraucam meža takās.
Patīkams pārsteigums mums ir nonākt vietā, kur pirms gada bijām jau bijuši, tikai toreiz braucām ar laivām un uzkāpām krastā līdz šai vietai. Pirms gada izteiktie vārdi tagad ir īstenojušies, jo noruna, ka kādreiz atbrauksim uz šo vietu ar riteņiem, ir realizēta.
Turpinot ceļu pa meža taku, aizbraucam līdz Abula ietekai Gaujā no kurienes arī izbraucam pa Mīlestības taku, cauri kempingam “Jaunarāji” līdz slēpošanas trasei Baiļi, kas vasarā nebūt nelikās pazīstama vieta.
Braucot prom no Baiļiem, esam atgriezušies Valmierā, kur varam izbaudīt pilsētā izveidoto veloceliņu sistēmu un saprast, cik Valmiera ir velosipēdistiem draudzīga. Toms aizved mūs pāri Valmieras “Vanšu tiltam” līdz Kazu krācēm, un tad jau tālāk pa gājēju/velo celiņiem atpakaļ līdz Valmieras tūrisma informācijas centram, kur arī uzsākām velo ekskursiju.
Izcilam dienas noslēgumam aizbraucam līdz Kocēnu ezeram, kur atvēsināmies un noskalojam ceļā sakrātos putekļus atspirdzinošā peldē. Ļoti pozitīva diena, enerģiski uzlādējoties jaunajai darba nedēļai!
Leave a Reply