Pēc piepildītajām divām brīvdienām arī darba nedēļa izdevās veiksmīga un plānotie uzdevumi tika pabeigti laicīgi. Lidmašīnas biļete no Parīzes uz Rīgu man ir sestdienas pēcpusdienā. Man sanāk brīva piektdienas pēcpusdiena un sestdienas rīts. Tā kā šajā apvidū jau iepriekš esmu bijis, tad zinu, ko gribētu apskatīt vairāk: Rovenas vecpilsētu. Tāpēc viesnīcu rezervēju pilsētas centrā: Hotel De La Cathedrale.
Mašīna man vairs nav vajadzīga, tāpēc praktiskāk ir izvēlēties pilsētas centru, no kurienes 15 minūšu gājienā ir dzelzceļa stacija. No turienes ērti un ātri var nokļūt Parīzē un tālāk arī līdz lidostai.
Hotelis nav augstākās klases, taču optimāls cenas un vietas apvienojumā ar gana labām brokastīm. Patiesībā tur uzturēties sanāca tikai pa nakti.
Toties jau izejot pa iekšpagalma vārtiem, nonāk Notre Dames katedrāles tiešā tuvumā, sākumā to ieraugot no aizmugures, kas jau ir iespaidīgi. Ēka daļēji tiek restaurēta, bet apskatei viss svarīgākais ir pieejams.
Katedrāles izmēri ir iespaidīgi. Varētu teikt, ka aizņem veselu pilsētas kvartālu. Un no katras puses ir kas īpašs, ko redzēt. Ļoti izsmacināti dekori, sienu un jumta veidojumi.
Iekštelpas arī ir arhitektu meistardarbs. Katedrālē notiek dievkalpojumi paralēli tūristu klātbūtnei. Šī vieta nav pārvērsta par muzeju, un par brīvu visiem pieejama.
Par cilvēkiem un to labsajūtu rūpējas arī baznīca. Lūgšanas laikā apmeklētājiem nav jāmetas ceļos uz cietas virsmas, bet uz gaumīgi veidotiem pītiem krēsliem, kas ir izvietoti attiecīgā augstumā.
Šī varenā katedrāle gan ir tikai viena no Rovenas izcilajām senajām celtnēm. Vecpilsētā ir daudz izcilu viduslaiku būvju. Ne visās ir ļauts ieiet, un pat ne visām atradu nosaukumus. Tas patiesībā man nebija galvenais, jo redzēt to visu vien jau ir vērtīga iespaidu bagāža.
Dažas skaistās ēkas tiek izmantotas valsts vajadzībām, kā piemēram pilī Palais de Justice ir iekārtojusies policija, ieeja aizliegta.
Katrā ielā ir ievērības vērtas celtnes. Daudz baznīcas, torņi un monumenti. Arī stacijas ēka ir arhitektūras piemineklis.
Pieminēšu arī šķiet lielāko Svētās Karalienes Abatiju (Abbatiale Saint-Ouen). Tā ir milzīga baznīca ar skaistu parku. Pienācu šai vietai no parka puses, tā šī ievērojamā dievnama varenumu ieraugot pamazām.
Nonākot fasādes pusē uz ģenerāļa de Gaulle laukuma, kur dižojas arī Napaleona I monuments, saskatu gan tādu nesaprotamu pretrunu: Dievnama ēkai ir piebūvēta grezna būve, kas ir pilsētas lepnākā viesnīca Hotel de ville de Rouen. Abas šīs celtnes atsevišķi būtu ļoti skaistas, bet pat no mana diletantiskā viedokļa skatoties, viesnīca šajā vietā pilnīgi neiederas ne funkcionālajā ziņā, ne vizuāli.
Kā teikt: nekā personīga, tikai bizness.
Izcelšu vēl šīs baznīcas grandiozās iekštelpas ar milzīgām vitrāžām. Būtībā iekšpusē ir viena milzīga zāle, kur notiek dievkalpojumi, kā arī daļa zāles ir atvēlēta bērnu nodarbībām.
Tas ir iespaidīgi, nav fotoaparāta ar tādu objektīvu, kas spētu aptvert uz vietas redzamo. Plānojot apmeklēt šo vietu, jāņem vērā tās darba laiks, kad ir ļauts apskatīt zāli no iekšas. Nedodieties uz šejieni piektdienās un pirmdienās, tad ir slēgts! Pārējās dienās durvis tiek vērtas no 10:00 līdz 12:00 un 14:00 līdz 17:00 (vasarā līdz 18:00). Ieejas maksa netiek prasīta.
Pilsētas seju veido ne tikai baznīcas un senās ēkas, bet arī vide, kurā ir tīkami uzkavēties. Arī šādas vietas ir pieejamas.
Pilnvērtīgai pilsētas izzināšanai noteikti vajadzīgs kāds, kurš pastāsta ievērojamākos vēstures faktus, kas attiecas uz redzamajām celtnēm un ielām. Noteikti daudz ko var atrast interneta vidē, bet man laiks ir ierobežots un gribu apskatīt pilsētu no augšas. Rovena atrodas Sēnas krastā, kur labais krasts ir kalnains un vairākos informatīvos prospektos ir redzamas fotogrāfijas no kādas augstākas vietas. Vizuāli nojaušu, uz kuru pusi būtu jādodas šī skata meklējumos. Tas saskan arī ar manām vēlmēm pēc kādas garākas pastaigas, iespēju robežās paraugoties arī uz dabas skatiem. Telefona navigācijas kartē MapsMe sameklēju pat kādu gājēju taku kalna augšā. No pilsētas centra tas ir kādas stundas gājienā (ap 4km, bet jākāpj kalnā). Galamērķi nospraužu baznīcu Basilique Notre-Dame de Bonsecours, 18 Rue de la Basilique.
Bez sevišķām grūtībām sasniedzu sevis nosprausto mērķi. Baznīca nav no milzīgākajām, bet ļoti skaista. Ja izdodas ielūkoties iekšpusē, tad pastaiga ir izdevusies. Šis dievnams ierindojams topa augšgalā sava īpaši greznā interjera dēļ.
Iepretim tam ir piemineklis I Pasaules kara varoņiem un kapela ar skatu laukumu uz upi un pilsētu. Franči ļoti godā savus kareivjus, kas cīnījušies par pašu zemes brīvību. Līdzīgus pieminekļus, ar mastā uzvilktiem valsts karogiem, var sastapt daudzviet Francijā.
Skats uz pilsētu gan nav īsti tas, ko meklēju. Koki paaugušies un piesedz pilsētas rūpniecisko rajonu ainavu, kura nav arī tā gaumīgākā.
Pēc rūpīgas vietas apskates sameklēju norādi gājēju takai.
Pilnīgi droši varu apgalvot, ka šī taka nav daudz apmeklēta. Bet jāredz ir – nu jau ceļš vijas lejā, jāturas pretim slīpumam, lai nepaslīdētu uz sakritušajām mitrajām koku lapām. Gājiens arī nav garš, līdz jāturpina iet pa ceļa nomali.
Sajūta, ka īsti neredzēju, ko gaidīju. Ieskatoties savā viedajā palīgā – mobilajā telefonā, sameklēju īsto skata vietu: Rouen Panorama De La Côte Sainte Catherine. Tas nav neko tālu, bet atkal jāpakāpjas kalnā pa šaurām ieliņām. Uz turieni var viegli piebraukt arī ar automašīnu pa ceļu D95.
Nu šī gan ir īstā vieta. Visa pilsēta (vecpilsēta), kā uz delnas. Foto ar mobilo telefonu, protams, nesanāk ļoti profesionāls, taču atmiņā paliek īstais skats.
Pa kalnu uz leju garām aitu ganāmpulkam ved taciņa. Paejoties pa to var nonākt vēl tuvāk pilsētai, paliekot tāpat virs tās.
Likumsakarīgi būtu, ka šī taciņa noved arī lejā pa īsāko ceļu uz pilsētu. Protams, ka tā arī ir. Šis ir perfekts “short-cuts”, lai nokļūtu skaistajā skata vietā tieši no pilsētas, tā iespējams ietaupot laiku (ja tas kādam ir būtiski). Taču jāņem vērā, ka no pilsētas norādes uz šejieni ir ierobežotā daudzumā. No pilsētas centra puses jāiet ir pa ceļu D95 un pēc autoceļa N28 šķērsošanas zem tilta uzreiz jāturas pa labi kalnā augšā. Taka sākas no ielas rue Henri Riviere, garām ofisu ēkai pa šīm trepēm augšup:
Ja rūpīgi skatās, tad var ieraudzīt arī nelienu norādi: Panorama.
Pirms došanās mājās (uz Rīgu), esmu nodomājis atvest mājiniekiem kādu īpašu suvenīru no Francijas. Proti – jūras delikateses. Ir oktobris un laiks vairs nav karsts. Tāpēc ir cerība aizvest šos produktus līdz galam nebojātus.
Var nopirkt daudz ko no jūras velšu klāsta lielākajos lielveikalos. Ruānas centrā tāds ir iepretim Saint-Marc laukumam: Intermarche Hyper. Tomēr vislabākā vieta šādu produktu iegādei ir tirgus. Tāds ir turpat blakus Saint-Marc laukumā. Tirgus vienu daļu aizņem krāmu tirgotāji, bet zem nojumēm saimnieko pārtikas tirgotāji, tai skaitā arī jūras velšu.
Cenas nešķiet diez ko zemas, bet kādreiz jau jāizmēģina ir pašiem mājās ko īpašu pagatavot. Turklāt jāsaka, ka vietējie pērk šos produktus ļoti aktīvi. Brīžiem pat pie kāda tirgotāja izveidojas vairāku pircēju rinda.
Blakus tirgum ir arī neliela jūras velšu stacionāra tirgotava: 29 Rue Armand Carrel. Cenas ļoti līdzīgas, kā tirgus laukumā, bet šeit bija iespēja profesionālāk iepakot nopirktos labumus (ar karsto plēvi hermetizētos traukos). Tas man bija ļoti svarīgi, pārvadājot tos lidmašīnā.
Gala rezultātā visi produkti tika nogādāti Rīgā svaigi un veseli. Izmēģināju gan dažādus gliemežus, gan svaigas austeres, mīdijas un īpaši garšīgas bija jūras ķemmītes. Receptes šo labumu pagatavošanai man ieteica vietējie kolēģi, bet viss ir pieejams arī internetā un pat latviešu valodā. Franču kulinārija ir ievērojama daļa no viņu kultūras. Pirms nebiju pamēģinājis, raudzījos uz šādiem produktiem ar aizdomām, bet tagad regulāri ieskatos arī mūsu lielveikalu saldētavās, vai nav kaut kam atlaides. Tas ir ne tikai forši, bet arī garšīgi. Ja vien ir iespēja: Ceļojam paši, un nenožēlosiet!
Leave a Reply