4. septembris, 7. ceļojuma diena. No rītiem ilgi gulēt nav laika un arī neprasās. Jau laicīgi pametam mūsu apartamentus, lai dotos uz Mtirala Nacionālo parku. Pa ceļam uz maršrutku, izstaigājam Batumi vēsturisko vecpilsētu. Arī šeit ir ļoti daudz interesantu apskates objektu. Mierīgi līdzās pastāv musulmaņu stila baznīca ar pareizticīgo krustiem un darbojošās mošeja ar minareta torni. Vecpilsēta ir atjaunota grezni.
Lai nokļūtu Mtirala Nacionālajā parkā, uzmeklējam 40.nr maršrutku, kurai mūs vajadzētu aizvest līdz Chakvi pilsētiņai, no kuras augšā kalnā ved ceļš uz dabas parku. Maršrutnieka šoferis ir atsaucīgs un par godīgu atlīdzību uzved mūs līdz parka ieejai – tūrisma ofisam. Tūristu vēl nav, un nolemjam nobaudīt nesteidzīgas brokastis vietējā krogā īstu adžāru stilā. Mums tiek servēts tradicionālais adžāru hačapuri ar jēlo olu vidū, sinori – biezpiens ar pankūku gabaliņiem un boramo – sviestā kausēts siers ar garšvielām.
Paēduši kārtīgas brokastis, dodamies pastaigā pa kalnu taku. Šeit paveras pavisam cita Gruzijas daba: īsts subtropu mežs ar liānām un ūdenskritumiem, klimats mitrs un tveicīgs.
Atpakaļceļā ejam pa citu taku un nokļūstam pie upes pašpārceltuves. Proti, trošu ceļa ar kabīni, kuru no viena krasta uz otru pārvieto ar pašu spēku griežot ratu uz troses. Nu atkal jau kārtējais piedzīvojums, jo iepriekš nekad ar ko līdzīgu neesam pārvietojušies.
Lai atgrieztos atpakaļ Batumi, par simbolisku atlīdzību pievienojamies kādam nepilnam tūristu busiņam, kurš atbraucis šeit „organizētā” ekskursijā no tūrfirmām. Pa ceļam dažās viesnīcās tiek izsēdināti pasažieri un mēs arī nokļūstam līdz Batumi gaisa tramvaja vagoniņam. Laiks mums ir un mēs braucam apskatīt pilsētu no augšas.
Diena atkal ir pilnvērtīgi pavadīta. Un vakarā nolemjam baudīt apgaismotās promenādes šarmu, dejojošās un dziedošās strūklakas, pilsētas vakara noskaņu. Pludmalē vakara dzīve spridzina. Muzikanti, burvju mākslinieki, ielu tirgotāji, ballītes – viss notiek.
Leave a Reply