Otrdiena ir mūsu pēdējā diena Porto un tikai pašiem. Pēcpusdienā braucam uz Lisabonu, kur pievienosies mūsu brauciena lielākā draugu daļa.
Rīts ir silts un patīkams. No viesnīcas mums jāizrakstās līdz 12:00. Tāpēc rītu vēl izmantojam pastaigai pa pilsētu. Pastaigājamies pa vēsturisko Ponte Luis I tiltu, uzkāpjam uz skatu laukumu pie Miradouru da Serra do Pilar, no kurienes pāri upei paveras brīnišķīga panorāma uz pilsētu.
Vēl apskatam tirgu un nopērkam vietējos augļus.
Uz Lisabonu brauksim ar vilcienu no Campanha stacijas. Esam biļetes jau iepriekš nopirkuši par 9,50 eur, tā krietni ietaupot. Laicīgi pērkot varējām arī lidot ar Rynair, bet redzēt Portugāli no vilciena loga arī ir piedzīvojums. Vilcienā ir jāpavada 3 stundas, bet laika ziņā ar visām lidostas kontrolēm tas pat ir ātrāk.
Tā vietām redzam meža ugunsgrēkus, kas pēdējos gados Portugāli ir jo īpaši skāruši.
Lisabonā mūsu galastacija ir Oriente. Blakus tai ir akvārijs Oceanario de Lisbao, kur esam sarunājuši satikties ar pārējiem ceļabiedriem, pie reizes apskatot to.
Akvārijs ir izmēru ziņā iespaidīgs un apskatāmie iemītnieki ir tiešām daudzveidīgi un interesanti. Ieejas biļete uz patstāvīgo ekspozīciju maksā 15 eur. Mēs apmeklējām arī papildus (plus 3 eur) ekspozīciju, taču tā vairāk varētu interesēt lielākus botānikas lietpratējus.
Nu jau 10 cilvēku sastāvā un ar divām īrētām automašīnām dodamies uz rezervēto māju Sintrā, kur dzīvosim līdz sestdienai. Māju var apskatīt šeit.
Mājas saimniece vakarā mūs laipni sagaida un izstāsta labākās apskates vietas un dod vērtīgus padomus mūsu plānu īstenošanai.
SINTRA
Sintras galvenais lepnums ir lieliski saglabājušās viduslaiku pilis, kas lepni slejas augstākajās vietās. Visas apskatīt vajadzēs krietni daudz laika, taču mūsu plānā šiem apskates objektiem ir atvēlēta tikai viena diena. No mūsu mājas redzama ir krāšņā Penas pils, kas izceļas ar savu dzeltenīgo krāsojumu uz tumši zaļā meža fona. Turp arī dodamies vispirms. Te gan ieteikums, ja brauciet ar automašīnu, tad dodieties turp laicīgi, jo stāvvietu skaits šaurajos, kalnainajos ceļos ir ierobežots. Vēlāk ne tikai nav iespējams atrast vietu automašīnai, bet var iekulties vispārējā sastrēgumā, kurā var pavadīt vairākas stundas.
Mēs ieradāmies ap 10:00 un vēl bija ok. Pēc stundas pārvietošanās bija iespējama tikai ar kājām.
Šeit gan visur ir jāiegādājas ieejas biļetes, bet cenas ir demokrātiskas. Penas pilī apkārtnes un parka apskate pieaugušajam maksāja 8 eur. Pils iekštelpu vizīte dārgāk. Tā kā neesam pieteikuši gida pakalpojumus, tad priekšstatam noteikti pietiks ar apkārtni un brīnišķīgiem skatiem no augšas.
Vārdos aprakstīt šos skaistos skatus ir stipri pagrūti. Gan arhitektūra, vēsture un, protams, dabas ainavas ir unikālas.
Un, lai apskatītu pils torņus, ainavu no krusta kalna, kareivja statuju un nedaudz no paša parka, vajadzēs tam pāris stundas veltīt. Tas ir tā vērts.
Kāda kilometra attālumā no Penas atrodas Mauru cietoksnis, kuru ne bez pamata dēvē par “Eiropas Ķīnas mūri”. Turp, kā jau iepriekš minēju, nokļūt ar mašīnu ir neiespējami sastrēguma un stāvvietu nepietiekamību dēļ. Tādēļ ir ierīkoti labiekārtoti gājēju celiņi ar iespēju atgriezties pa citu ceļu.
Šo grandiozo cietokšņa mūru apmeklējumam arī pāris stundas jāierēķina. Ieejas biļete šķiet bija 8 eur. Šeit viss uzsvars ir uz apkārtnes un cietokšņa unikalitātes apraudzīšanu. No katra tornīša redzama citāda ainava.
Viss ir sakopts un viegli pieejams. Tiesa, jārēķinās, ka itin bieži būs jāpakāpjas pa trepēm augšup un lejup. Siltā vasaras dienā ir labi, ja līdzi ir kāda ūdens pudele.
Pēc pusdienu pauzes kā trešo apskates objektu izvēlamies Quinta da Regaleira pils dārzu. Satiksme tikmēr ir norimusies, taču stāvvieta ir problēma joprojām.
Regaleiras parka īstā “apskates odziņa” ir pazemes torņi vai pareizāk būtu teikt akas. No ārpuses tās pat ir grūti pamanīt, jo viss vērsts uz pazemi. Tūristiem pieejamas ir tikai to galvenās centrālās daļas un dažas sānu alas, bet pazemē ir paslēpti gari alu koridori, kur savulaik mūki ir izgājuši pārbaudes, lai izkļūtu no tām, jo ne jau vienmēr pareizais ceļš ir tieši uz gaismu.
Unikāli un interesanti cilvēka radīti objekti. Sevišķi patīkami pazemē nokāpt karstā vasaras dienā, tā patīkami atvēsinoties.
Šodien ar kultūras aktivitātēm jau bija gana. Pievakarē dodamies vēl uz okeānu atvēsināties sāļajā un dzestrajā ūdenī. Virziens uz Eiropas tālāko rietumu punktu Cabo de Roca, bet vispirms ainaviskā pelde Ursa pludmalē.
Nokļūšana vien līdz šai pludmalei ir to vērta. Pa klints smaili, šauru un stāvu taciņu, ķerot fotoobjektīvā skaistās ainavas. Viss pa vienkāršo:
Apmeklē šo pludmali domājams ļoti daudzi, taču tur viss ir kārtībā. Cilvēki respektē dabas radīto un ciena to.
Saulrietu ir doma sagaidīt Cabo da Roca ragā, taču laikapstākļi strauji mainās (kā vietējie stāsta, tad šeit vienmēr esot savādāk nekā iekšzemē). Virs okeāna savelkas mākoņi, pastiprinās vējš un paliek krietni vēsāks.
Pēc peldes un karstās dienas nav omulīgi. Piedevām sauli aizsedz mākoņi. Tāpēc dodamies uz atpakaļ uz Sintru. Bet, uzbraucot kalnā pāris kilometrus tālāk, ieraugam sauli. Tas nu gan bija izdevies saulriets mākoņos virs Okeāna.
Leave a Reply