Nākošajā rītā ilgi neguļam, jo plānots garš maršruts uz Guimarešu un Bragu. Vilciens no Sao Bento stacijas atiet 7:30. Brokastis un kafiju plānojam ieturēt pa ceļam. Bet te nu ir pirmais kultūršoks. Ir svētdienas rīts, un pilsētā vēl jaušama nakts uzdzīves elpa. Ielas pārvērtušās līdz nepazīšanai, piedrazots, daži palikušie vēl svin vai jau lāpās. Citi mēģina atrast balansu starp sevi un iekšējo saturu. Aktīvākie “uzņēmēji” piedāvā iegādāties zālīti. Tai pat laikā viss norit mierīgi, bez vardarbības pazīmēm.
Bez starpgadījumiem jau pēc stundas esam nokļuvuši Guimarešā. Šeit arī viss vēl ir kluss un mierīgs. No stacijas dodamies centra virzienā, kur kādā āra kafejnīcā baudām rīta kafiju ar pāris nacionālajām kūciņām un, protams, Pastel de natas. Tiesa, pie vietējās kafijas kultūras ir jāpierod. Kafija šeit ir ļoti garšīga, taču pārsvarā tiek dzerta espresso, un arī americano variants ir pavisam neliela tasīte, salīdzinājumā ar mājās ierasto krūzi.
Pirmais apskates objekts mums būs Portugāles pirmā valdnieka Sao Miguela pils komplekss un Penhas kalns, kas attēlā redzams pašā augšā.
Esam izvēlējušies pareizu stratēģiju pils apskatei. Rīta agrumā tūristi vēl nav saradušies un mierīgi izstaigājam visu apkārtni. Lai iekļūtu pils iekšienē, nākas vēl kādu minūti pagaidīt, jo apmeklētājiem tā top atvērta no 10:00. Ieejas maksa simboliska. Viennozīmīgi ir vērts redzēt šo XI gadsimta celtni, kura tiek uzskatīta par Portugāles šūpuli.
Mēs devāmies jau tālāk kāpt Penhas kalnā, kad šeit sabrauca vairāki tūristu autobusi, tā kā mums pils mūrus izdevās iemūžināt bez cilvēku pūļiem.
Tikt kalna galā iespējams arī ar funikulieri pa 4,50 eur no Parque das Hortas, kas atrodas kādus 600 m no centra, bet mēs dodam priekšroku pastaigai caur pilsētu un dabas taku. Tā ir kādus 7 km gara pastaiga uz 617 m virs jūras līmeņa kalnu, kas ir augstākais punkts tuvākajā apkārtnē. Skati tur paveras izcili uz visām debess pusēm. Ceļš sākumā ved caur sakoptu privātmāju rajonu.
Tālāk ceļš jau iet pa iekārtotu dabas taku caur milzīgiem akmeņu veidojumiem. Ceļā nav bīstamu šķēršļu, vienīgi jāpārvar zināma augstumu starpība, bet redzamie skati ir tā vērti.
Pa ceļam apskatāms monuments portugāļu lidotājiem, kā arī daudzas skaistas pastaigu takas ar iespaidīgiem klints bluķiem.
Kalna galā, protams, ir senā baznīca, kā arī jau modernāka svētnīca, kurā mūsu apmeklējuma laikā notika kāds reliģisks pasākums. Kā arī kārtīgs gadatirgus ar visplašāko preču sortimentu.
Koku ēnā ir labiekārtotas piknika vietas un telšu vietas. Pieļauju, ka ļoti laba vieta, kur patverties no vasaras tveices kopā ar ģimeni un bērniem.
Mūsu ceļojuma nākošais galamērķis ir Bragas pilsēta, kas atrodas kādus 22 km ziemeļrietumiem un turp var nokļūt visērtāk ar starppilsētu autobusu. Līdz plānotajam autobusam mums vēl ir laiks, tāpēc arī atpakaļ dodamies kājām, pa ceļam nogaršojot gadatirgū iepirktos vietējos augļus un cieti žāvētās desas luņķi.
Lai atrastu autoostu, bija jāpajautā vietējiem, kas bija apbrīnojami atsaucīgi, lai arī ne visai saprata angliski. Vietu atradām: no ārpuses nepateikt – zem lielākā Guimarešas iepirkšanās centra. Jā, tiešām tādā kā pagrabā. Bet viss notiek. Kārtējo reizi pārliecinājāmies par portugāļu izpalīdzību un atsaucību: kāda meitene kavēja autobusu un, pērkot biļeti, autobuss jau brauca prom, taču kasieris izskrēja no kases, apturēja autobusu, lai meitene iekāptu. Tādas vienkārši patīkamas attiecības!
Nepilnas stundas laikā esam jau Bragā. Tā jau ir krietni lielāka pilsēta un visas ievērojamākās vietas tur vienā pēcpusdienā nevar pagūt apskatīt, tāpēc mūsu maršruts ved uzreiz uz vispopulārāko objektu Bom Jesus do Monte svētnīcu, kas ir slavena ar statujām rotātām kāpnēm Baroques Escadaria. Kājām no autoostas ir kādi 6,5 km. Nav nekas daudz, taču “pitstops” kādā ielas kafejnīcā ir nepieciešams. Vēss alus un glāze vīna ir organiska nepieciešamība +30oC temperatūrā.
Lai nokļūtu līdz šīm grandiozajām kāpnēm, ir jāuzkāpj pa ne tik glaunām un nedaudz pabojātām kāpnēm, kas ved gar vairākām kapelām. Jāiet caur Portika ieeju. Ir arī iespēja izmantot funikulieri, ar to nokļūstot uzreiz pie baznīcas, taču tad izpaliks pirmais grandiozais iespaids par galvenajām kāpnēm, jo visefektīvāk tās izskatās, kāpjot augšā. Tās grezno daudz skulptūras un strūklakas, kurām pamatā ir vēsturiski stāsti un leģendas, taču iedziļināties visos šajos vēsturiskajos faktos ir vērts vai nu ar gidu vai rūpīgi izstudējot aprakstus par šo svētvietu.
Kāpņu beigu posms ir ticības, cerības un mīlestības tēmai veltīts, ko simbolizē strūklakas un statujas.
Un augšā pašu baznīcu vēl rotā skaists un kopts dārzs.
Taču ar šo vēl apskates vieta nebeidzas. Dārzā ir iekārtotas skaistas lapenes ar strūklakām. Kā arī pastaigu parks ar iespējām baudīt pastaigu koku ēnā un pat pavizināties airu laiviņās. Viss vienkārši domāts cilvēkiem. Jāpiezīmē, ka ieeja šeit ir bez maksas.
Tā, baudot dabu, silto laiku un lielisko atmosfēru, esam sagaidījuši vakaru. Saprotam, ka kājām līdz dzelzceļa stacijai nokļūt būs pārāk ilgi, un emocijas jau ir pārpilnam. Risinājums izrādījās ļoti vienkāršs: jānokāpj lejā pa kāpnēm un ar vietējo pilsētas autobusu nr. 2 pusstundā jau esam dzelzceļa stacijā. Tālāk jau viss vienkārši; atgriežamies viesnīcā un gatavojamies rītdienas izklaides braucienam ar kuģīti pa Douru upi.
Leave a Reply