Ir svētdienas rīts un šodien man jāpārbrauc no viesnīcas Kompjeņā uz rietumiem – Ruānas (Rouen) apgabalu. Laiks ir lietains un lielas āra aktivitātes neiederas, bet sēdēt viesnīcā un skatīties televizoru pavisam nav manā gaumē. Tāpēc rīta pusē nolemju veikt īsu pastaigu un izbraucienu ar mašīnu pa vecpilsētu. Ātri vien secinu, ka mašīnas ekskursija nekam neder un pāreju uz ierasto pastaigu. Tā tomēr var kaut ko arī redzēt, neskatoties uz smidzinošo lietutiņu.
Vecpilsēta ir pavisam neliela ar izteiktu franču arhitektūras elpu. Īpašas ir baznīcas ar to smailajiem torņiem un jumtiem, kā arī bagātīgiem fasādes dekoriem.
Lielākais un būtiskākais apskates objekts ir pati pils un tās lielais parks, kas ir brīvi pieejams pilsētniekiem un tūristiem gan romantiskām pastaigām, gan aktīvākai sportošanai.
Pils priekšā ir liels bruģēts laukums, kas ir atvēlēts automašīnu novietošanai. Brīvdienās tas izmantojams bez maksas. Pārsvarā visā pilsētas aktīvajā zonā stāvvietas brīvdienās un darba dienu pusdienlaikā, vakarā un naktī ir par velti, darba laikā gan jāmaksā.
Ieejas biļete pils apskatei maksā 7.50 eur. Apmeklētāju nav daudz, jo nav sezona un ir vēl pats rīts.
Izmēru ziņā pils ir liela (krietni lielāka par lepnākajām Latvijas pilīm). Visur plašums un greznība. Lai gan šeit nav savākti vienkopus tiks daudz mākslas šedevru, kā Šantilī, taču arī viss ir īsts un nekas nav vienkāršs.
Te nu atkal var iegrimt domās, kā viduslaikos franču augstmaņi ir pavadījuši laiku. Liela spēļu zāle, vairākas ēdamzāles, pieņemšanas zāles, ceremoniju zāles un deju zāles. Ir arī bibliotēka un, protams, guļamistabas, kuras iekārtotas viena par otru lepnāk.
Pils zāļu apskatei bez padziļinātas informācijas, kaut gan tas arī noteikti būtu bijis interesanti, vajag kādu stundu. Visas zāles un telpas apmeklētājiem nav pieejamas, bet ar esošajām ir gana pozitīvām emocijām.
Tālāk dodos pils parkā, kurš arī ir iespaidīgs savos izmēros. Tuvāk pils ēkai parks ir labāk kopts un vairāk dekorēts ar statujām un ziedošiem augiem. Tālākajā galā ir šaurākas un nošķirtākas takas.
Kopumā skaista un galvenais klusa, mierīga ir šī Ziemeļfrancijas pilsētiņa – Compiegne.
Tā kā laiks nav diez cik jauks garām pastaigām, tad veicot ātru iepazīšanās apli parkā, nolemju doties tālāk Ruānas virzienā. Noteikti ne pa ātrgaitas šoseju, bet vietējas nozīmes ceļiem.
Leave a Reply