Pusdienlaikā pārbrauksim uz salas austrumu krastu. Mūsu vietējais palīgs Marselino sarunājis transportu uz Riungu. Oficiāla sabiedriskā transporta nav, taču visi aizbrauc līdz saviem galamērķiem. Transportu nodrošina vietējie, kuriem ir savas automašīnas. Mēs braucam kādā vieglajā automašīnā kopā ar ceļotāju pāri no Šveices. Ir jauki sarunu biedri un varam dalīties savu ceļojumu pieredzē.
Ceļš salas vidienē praktiski izbeidzas un kādus 5km jābrauc ar 10-20km/h. Šķiet, ka mašīna, kas nav džips, šajās bedrēs “uzsēstos uz vēdēra” un ceļš galā. Mūsu Toyotas vadītājs tiek cauri un mērķi saniedzam vēl pirms tumsas iestāšanās.
Šoferis mūs nogādā nākošās mūsu rezervētās naktsmīnes Mentos Bungalowz Riung pagalmā.
Ļoti glauni. Mums ir atsevišķs bungalo ar visu nepieciešamo. Galvenā šīs vietas aktivitāte ir 17-Salu Nacionālais parks, un apartamentu saimnieks veikli noorganizē mums nākošās dienas eksursiju pa šo arhipelāgu.
Līdz tumsai mums vēl atliek kāda stunda un to izmantojam iepazīstot apkārtni, zemāk foto no jūras parka ostas vakarā bēguma laikā un no rīta paisuma laikā.
Riungu par pilsētu būtu grūti nosaukt, labākajā gadījuma pilsētciemats. Bez jūras ekskursijas šeit tā īsti vairāk darīt nav ko. Krastā nav pat pludmales. Atliek vien vērot vietējo dabu un cilvēku ierašas. Uzmanību piesaistīja savāds koks:
Milzīgs koks ar vates kušķiem. Vikipēdija zināja teikt, ka tas ir kokvilnas koks.
Savdabīgi likās lieli krāvumi no kokosriekstu čaulām. Izrādās, ka tas ir labākais materiāls ēst gatavošanai, gan grillešanai, gan arī citādi ēdiena pagatavošanai. Arī paši vēlāk mielojāmies ar uz kokosriekstu čaulām grillētām zivīm.
Lai arī automašīnu šeit ir ļoti nedaudz, tām nepieciešams serviss. Tiesa indonēziešu rocība remonta aprīkojumā un tehnoloģijās krieni atšķiras no Eiropas standartiem.
Kad apkārtne iepazīta, vakariņas vietējā krogā paēstas, laiks mieram pirms jūras ekskursijas starp salām un koraļļiem.
Kad uzaust rīts, pēc brokastīm mums viss jau ir sarūpēts snurkelēšanai un zemūdens pasaules izzināšanai. Visu dienu būsim uz ūdens. Laivā esam mēs un pāris no Austrijas, kā arī kapteinis un gids.
Vispirms braucam apraudzīt milzu sikspārņus (flying foxes), kas dzīvo uz vienas no salām un karājas nokaltušajos kokos. Tā pavisam tuvu tiem netiekam pielaisti, jo droši, ka viņi nevēlas pārlieku cilvēku uzbāzību. Vienalga ir efektīvi, kad virs galvas riņķo sikspārnis ar 2m spārnu izvērsumu.
Galvenais atpūtas uzsvars tiek likts uz zemūdens valstību. Nemocīju savu telefonu vairāk, lai tiktu pie kādu apakšūdens foto, tāpēc jātic būs uz vārda, ka tas tiešām bija grandiozi – koraļli visneiedomājamāko formu un izmēru, neskaitāmas krāsainas zivis, gliemžvāki un jūras zvaigznes. To visu redzēt savām acīm, pieskarties, apbrīnot! Varbūt vēlāk uztaps kāds videoklips par šo tēmu, taču arī tur ne tuvu varēs ieraudzīt to, ko izjutām mēs.
Pusdienas laikā uz kādu stundiņu laiskošanās uz salas ar burvīgu pludmali un koraļliem visapkārt salai. Bez mums te piestāj vēl pāris laivas. Ir pilnīgs miers un labsajūta.
Pusdienas mums tiek gatavotas no tikko ķertām zivīm, kas grillētas uz kokosriekstu čaulu ugunskura.
Vēlāk desertā augļi – arbūzs, ananāss, mango… Un viss tik garšīgi, turklāt peldes veicina apetīti. “Kas var būt labāks par šo?”
Turpinot kruīzu, tiekam izsēdināti vēl uz kādas salas ar nelielu pauguru. No augšas redzams dzidrais, caurspīdīgais ūdens, dažas laivas ar nedaudzajiem tūristiem. Ši paradīzes mala tiešām vel nav civilizācijas masu skarta. Tas ir jāredz, kamēr vēl ir!
Ši diena ir kā no sapņu grāmatas. Ja nu kādreiz iznāk būt šajā pusē, atliciniet vienu dienu baudīt!
Vilcinoties atmiņās par šo dienu, atcerējos, ka nemaz neminēju izmaksas. Visas dienas ekskursija, snorkelēšanas aprīkojums, izcilās pusdienas, augļu launags un nacionālā parka nodeva mums divatā izmaksāja 1 miljonu IDR jeb ~60 EUR.
Leave a Reply