24. janvāra rīts, 3. diena. Pienākusi pirmā slēpošanas diena. Lai arī iepriekšējā vakarā esam nedaudz „atslābinājušies” pēc garā brauciena un slēpot sākšana ir katra paša ziņā, tomēr visi esam uz trases īsi pēc pacēlāju ieslēgšanas. Reāli izbaudām dzīvošanu trases malā Casa del Roccolo apartamentos. Ja tik būtu vairāk sniega, tad viegli varētu slēpot jau no paša sliekšņa. Tagad sanāk kādus 50 m mērot kājām.
Nedaudz nošļūcot pa trasi Azzurra (Nr.2) nonākam pie pacēlāja un nepateicīgākā brīža – maksāšanas par pacēlāja kartēm. Tie ir lielākie izdevumi visā šajā pasākumā. Pacēlāja biļešu izvēles iespēja ir liela (skatīt šet), taču ierobežot sevi ar slidināšanos pa vienu kalnu negrasāmies. Būtu muļķīgi, atbraucot vairāk kā 2000 km, neiepazīt visas pieejamās slēpošanas vietas. Tā nu iznāk šķirties no 235 eur par 6 dienu slēpošanu visā tuvākajā apvidū (Folgaridā, Marilevā, Madonna di Campiglio, Pinzolo un Tonale ielejā).
Pirmajā slēpošanas pirms pusdienā iepazīstam visas pieejamās Folgaridas – Marilevas trases.
Sniega trūkuma dēļ ciet ir 1. un 36. trase. Pārējās ir gana labi sakoptas. Trūkums šai kalnu daļā ir salīdzinoši daudz cilvēku un pašauras dažas trašu vietas, kur veidojas ”sastrēgumi”. Arī uz pacēlāju Orso Bruno trasei (Nr.11) veidojās gara rinda. No šīs puses manas favorīttrases bija 25-26. un 32.
Uz pusdienām visi tiekamies mūsu mājiņā, jo gardā zupiņa jau iepriekš ir uzvārīta. Viss, protams, būtu ērti, taču trūkums ir, ka jāvelk nost zābaki. Vēlāk, nākošajās dienās jau gan bijām gudrāki un izmantojām pie mūsu mājiņas ārpusē esošos galdus, uzsūtot uz apartamentu tikai kādu dēļotāju ar mīkstiem zābakiem. Tālāk slēpot gribētāji izmanto arī iespēju kabatā līdzi paņemt kādu latviešu šķiņķmaizi ar čehu alus bundžiņu, tad krogā iegādāties vajag tikai kalnu vai itāļu nacionālo dzērienu.
Pēcpusdienā dodamies uz Madonna di Campiglio saules puses nogāzēm. Nu, tur ir ko darīt. Trases platas, arī pēcpusdienā nav stipri sadzītas. Līdz ar to cilvēki vairāk izklīst un nav sastrēgumu. Vienīgi pārbraucienā turp slikti sakopta ir 48. un atpakaļceļā sastrēgums veidojas uz 46.-45. trases apakšas. Pārējās ir labas. Protams, vērts ir izbraukt FIS slaloma trasi nr.91.
Šajā pusē arī visas melnās trases ir labi braucamas, tikai jārēķinās ar saules staru siltumu. Saulainā pēcpusdienā var sanākt sabremzēties kādā atkusušā sniega čupā.
Tā, baudot sniegu un ātrumu, nedaudz aizraujamies un atpakaļceļu uz Folgaridu uzsākam pēdējā brīdī. Pie beidzamā savienojošā 6. pacēlāja esam 3 min pirms aizvēršanas. Labi, ka rindas arī vairs nav un mierīgi turpinām slēpojumu. No augšas tiek pa taisno uz Folgaridu pa zilo pārbraucienu nr.18. Bet uzzinām, ka pa 12.trasi var vēl mierīgi tikt līdz 23.pacēlājam, kurš vēl strādā, tā izvairoties no plakanajiem pārbraucieniem. Nu, un atrodoties trases augšā, pa kuru nokļūsti mājās, jūtamies lieliski.
Var paspēt iesaistīties krogu jautrībās, kur dzird arī latviešu valodu. Mājupceļā tomēr jāseko pareizajai trasei, citādi var gadīties nomaldīties un mājas meklēt kāpjot kalnā…
Pēc vakariņām dodamies izkustēties pastaigā pa pilsētiņu.
Paradoksāli, bet gandrīz pusei māju logu slēģi ir aizdarīti un nekas nenotiek. Ir janvāra beigas, sniegs gan nav daudz, un trases tomēr strādā, taču tādu tukšumu pilsētā nebiju gaidījis. Arī vietēji teica, ka viss šeit „iet uz grunti”. Pieļauju, ka tāpēc arī tikām pie tik izdevīgas apartamentu īres.
Pastaigas laikā mums „negaidīti” pievienojas Ojārs. Pusslepus perinātais pārsteigums ir izdevies (drēbes un inventārs jau bija laikus ielikts manā mašīnā). Pārējie mūsējie negaidīja, ka kāds vēl būs mūsu kompānijā. Tā kā Ojārs neiekāpa brīvajā vietā mašīnā, tad doma par viņa piedalīšanos pasākumā tika atmesta. Viņš izmantoja iespēja pielidot. Šim pasākumam ir plusi un mīnusi. Ja braucot ar savām mašīnām mūsu ceļa izdevumi vidēji bija ap 70 eur/cilvēkam, tad lidmašīnas biļete ir ap 110 eur (Rynair uz Bergamo) + transfērs uz Folgaridu ap 60 eur. Laicīgi pērkot, lidmašīnas biļeti varēja nopirkt lētāk – ap 80 eur. Galvenais pluss gaisa ceļojumam, protams, ir laiks. Ar mašīnu tas ir ~24h un pārguļot kopā ceļā iznāk pavadīt 2 dienas. Ar lidmašīnu un transfēru tas aizņem nepilnu dienu, bet mantas kādam jāatved atsevišķi. Taču tas ir CeļoPats šarms – izvēlies savu komfortu atbilstoši vēlmēm un iespējām, neliedzot pilnvērtīgu baudu redzēt visu iecerēto!
Leave a Reply