Nākošo dienu vienojamies pavadīt mazāk aktīvi. Pēc rīta kafijas meitenes dodas uz jūru. Es vispirms vēl uz tepat netālo zivju tirgotavu, kur sarūpēju svaigas zivis vakariņām.
Kā jau minēju iepriekš, šajā pusē nav īpaši ievērojamu pludmaļu, bet ir vienkārši labas. Ārā ir ap +30C, ūdens silts, cilvēku nav.
Lai nu cik izslāpuši pēc saules esam, taču visu dienu pludmalē nodzīvot ir par traku. Ap 14:00 atgriežamies no peldes, tad nelielas pusdienas un dodamies tuvākā ekskursijā: vispirms uz seno Korintas cietoksni (Acrocorinth). Cietoksnis ir saskatāms pat no mūsu mājiņas, jo atrodas uz pamatīgas klints.
Piekļūšana arī ir vienkārša. Piebraukt var gandrīz pie pašiem vārtiem. Bet šeit nu esam drusku par vēlu. Izrādās, ka apskates laiks ir tikai līdz 16:00! Mums ir kāda pusstunda. Ieejas maksa simboliska: 2eur. Mums pat nepaņem to, jo laika vairs nav daudz.
Tā nu steidzamies vismaz ieskatīties senā cietokšņa mūru iekšpusē, bet galvenais – paraudzīties uz tuvāko apkārtni no augšas, jo šis kalns (klints) ir augstākais tuvākajā apkārtnē.
Cietokšņa teritorija ir liela un visas tās apskatei vajadzētu pāris stundas. Būves ir cietušas no vēja un saules kalna virsotnē, un restaurēšanas rinda šim objektam vēl nav pienākusi, bet vēstures elpa gan nekur nepazūd. Ko redzēt te ir gana daudz. Interesanti paraudzīties uz Peloponesas pussalas Ziemeļrietumu daļu no 575m augstuma. Šeit arī novērtēju, ka uz dienvidu pusi plešas milzīgi vīnogu dārzi. Turp arī varētu aizbraukt, jo nav tālu no mūsu mājvietas.
Pēc ātras senās Korintas apskates dodamies uz mūsdienu Korintu, jeb precīzāk uz tās kanālu, kas, cilvēku roku izrakts pagājušajā gadsimtā, kalpo kā kuģu ceļš vēl šodien.
Kanāla izmēru dēļ, kuģu satiksme tiek organizēta pārmaiņus vienā vai otrā virzienā. Pārsvarā gan pa kanālu pārvietojas izklaides kuteri un jahtas, bet ieklīst arī pa kādam kraviniekam.
Apskati sākam no kanāla rietumu gala, kur piebraukuši vērojam dažādo kuģu un jahtu parādi. Taču iespaidīgākais ir tilta konstrukcija. Ir redzēti paceļami, pagriežami un dažādi pontonu tilti, bet nogremdējamus vēl nekur nebiju redzējis – un viss strādā perfekti, paši pārbaudījām.
Pārbraucot no jūras izcelto tiltu, dodamies uz nākamo kanāla šķērsošanas vietu Korintos Isthmus Bridge, kas ir centrālais tūristu objekts (autobāņa un dzelzceļa tilti nav pieejami apskatei). Daudzie suvenīru tirgotāji piedāvā iegādāties dažādus vietējos labumus, arī kafejnīcās ir rosība. Spriežot pēc neskaitāmiem mutautiņiem, kas piesieti tilta margām, šeit tiek arī organizēta gumijlēkšana no tilta.
Visiespaidīgākie skati uz kanālu ir no gājēju tilta, kas ir vēl nedaudz uz austrumiem. Praktiski tas ir pats kanāla vidus. Uz šo vietu tūristi ar autobusiem netiek vesti. Tiltiņu “izdaiļo” vēl kāda resna melna plastmasas caurule un stāvvietas arī nav labiekārtotas. Toties bildes sanāks uz abām pusēm.
Nojaušu, ka brauciens ar kuģīti arī būtu skaists. Mēs šoreiz aprobežosimies tikai ar sauszemes skatiem. Iespēja ekskursijai pa ūdeni, protams, ir. Tiesa, pat septembra mēnesī cenas šādai ekskursijai sākas no ~40 EUR un ir laicīgi jāpiesakās, jo satiksme pa ūdeni notiek stingri pēc saraksta.
Kad saulīte jau tuvojas rietam, esam atgriezušies mājās. Vēl vakara vēdera baudas daļa: svaigi grillētas vietējās zivis! Vakars burvīgs, garšo lieliski!
Leave a Reply