2016. gada 22. janvāra rīts. Šodien dodamies ceļā uz Itālijas alpiem, precīzāk, Val di Sole ieleju. Saimnieces mostas jau ap 5:00 un sataisa tēju, kafiju, uzkodas un 6:00 sākam virzīties uz priekšu, jo pa ceļam vēl jāapvienojas ar divām mūsu kompānijas mašīnām. Tāpēc no Pierīgas izbraucam neilgi pirms 7:00. Braucam diezgan lielā kompānijā – 16 cilvēki.
Šoreiz esam vienojušies par nakšņošanu, un iepriekš Čehijā esam rezervējuši naktsmītni Penzion Poodri. Pēc nesteidzīgi ceļā pavadītām 14 stundām, sasniedzam naktsmājas. Kādus 100 m no mūsu apartamentiem ir visdzīvākā šī čehu ciematiņa vieta: krodziņš, kurā vakaru pavada gana daudz vietējo sporta atbalstītāju (divās palielās zālēs uz liela televizora tiek pārdzīvots par vietējo hokeja čempionātu un rokasbumbas spēli). Tā kā atmosfēra tur ir pozitīva, arī mēs pievienojamies. Par gardo izlejamo čehu alus vienojamies maksāt eiro naudā. Pēc krodzinieces izdevīgā kursa šķiramies no 1 eiro par kausu. Gana izdevīgs darījums visiem.
Nākošās dienas rītā mostamies laicīgi, jo hoteļa saimnieks brokastis (2 eiro personai) apsolījis pasniegt līdz ar veikala atvēršanu (tas ir īsi pēc 7:00). Brokastis ir vienkāršas, bet gana labas, ja vēl izvērtē, ka par šādu samaksu nez vai izdotos omulīgi ieturēties rīta stundā, un piedevām nav lieki jāstājas un jātērē laiks braukšanai.
Viss rit pēc plāna un Brno apstājamies lielveikalā „uztankoties”.
Alus čehos ir labs! Un cena arī ļoti draudzīga. Labi, ka mūsu transporta parkā ir arī „kravas Renault Traffic”. Tā kā itāļi alu netur sevišķā cieņā, tad doma ir, ka par daudz jau nepaņemsim. Tā jau arī bija, ka nedēļas beigās pirkām vietējā gastronomā dārgo un pliko vācu alu. Pirkums par ~140 eur gan atsvēra lielāko daļu mūsu B vitamīna patēriņa. Te gan pieminēšu, ka tuzemski (inlander) rumu itāļi arī nelieto. Pāris kilogrami šīs neiztrūkstošās kalnu tējas piedevas arī izrādījās stipri „par īsu”. Bet visu jau tāpat nepiepirksi.
Šķērsojot Austrijas-Vācijas robežu ir izveidojies sastrēgums: notiek „face-control”: pēc izlases daži auto tiek uz rūpīgāku apskati. Pirms mums braucošu Opeli ar Baltkrievijas numuriem nolika malā. Bet, redzot mūsu godīgās slēpotgribētāju sejas, robežoficieris tik pasmaida un novēl laimīgu ceļu. Par bēgļiem mūs neuzskata.
Neparedzētais sastrēgums ir nedaudz palīdzējis samazināt degvielas krājumus tvertnēs. Esam iecerējuši pilnas bākas pieliet tuvāk Itālijai, kur degviela krietni dārgāka. Tāpēc, lai nepaliktu neveiklā situācijā uz autobāņa, veicam ārkārtas uzpildi ar līdzpaņemto „glābēj-degvielu”.
Iesaku tankoties nobraucot no bāņa, tā ietaupot pat 0,28 eur par litru. Tā, piemēram, mēs, iebraucot kādus paris simts metrus Insbrukas pilsētā OMV benzīntankā, dīzeļdegvielu ielejam par 0,91 Eur/l, lai gan cena uz bāņa ir 1,29 Eur/l. Turpmākajā ceļā jāmaksā par „maksas ceļiem”. Neliels posms pirms robežas Austrijas pusē maksā 9,00 eur un Itālijas pusē ceļš līdz nobrauktuvei nedaudz aiz Balzano 9,30 eur. Ar itāli galā vēl dabūju izrunāties, lai iedod čeku. To nu viņš dara ar varen lielu nepatiku. Tā īsti arī nesaprotu, vai tiešām tur var izgrozīt „kreiso” naudu, vai ir tik ļoti apgrūtinoši nospiest podziņu „receipt”?
Ap 20:30 esam galamērķī – apartamentos Casa del Roccolo.
Vairāk vai mazāk viss atbilst interneta aprakstiem, vienīgi mūsu divi numuri atrodas vienā mājā tieši viens virs otra, bet ieejas ir no pretējām pusēm. Tas nedaudz šķiet sarežģīs kopīgo ēst gatavošanu un vakarēšanu. Taču sadzīvi ātri sakārtojam un viss ir lieliski. Plašākajā virtuvē ievietojam terases galdu, tā tiekot izmēra ziņā pie īsta dzīru galda.
Tā kā šādos slēpošanas ceļojumos braucam gana bieži, tad pirmā vakara „aplauzienu” nepiedzīvojam (gan Austrijā, gan Itālijā veikali sestdienās, svētdienās ir ciet). Ir sestdienas vakars, bet ar visa veida „proviantu” esam nodrošinājušies laikus un līdz pirmdienai par veikalu varam neuztraukties.
Nākošajās dienās satiekam latviešus, kuri ir apmetušies netālā viesnīcā Hotel Splendor. Tur vēl glābiņš ir vietējais bāriņš, bet jau par krietni „jūtīgāku” atlīdzību. Protams, tā ir daudz bezrūpīgāka atpūta bet ar 100 eur nedēļā par dzīvošanu personai nepietiks. Mūsu izmaksas ir 1600 eur par apartamentiem 16 pieaugušajiem, cenā iekļaujot visus nodokļus un beigu tīrīšanas. Pārsimts metrus pa trasi uz augšu ir viesnīca Hotel Alaska. Pie gandrīz vienādas atrašanās vietas, diezgan stipri atšķirīgas izmaksas.
Leave a Reply