No rīta esam veiksmīgi sagaidījuši savu lidmašīnu un lidojam. Priekšā mums četras diennaktis uz kuģa. Šo ceļojuma daļu biju rezervējis jau krietni iepriekš, tāpēc arī neliels stresiņš, vai lidojumu neatcels un vai paspēsim laikā.
Izplānoju šo pasākumu ar mērķi nokļūt Lombok salā, un pie viena apskatīt tik izreklamēto un populāro Komodo nacionālo parku. Papildus liels pluss ir piedāvātā iespēja peldēt kopā ar vaļhaizivīm (šo iespēju virzienā uz Lomboku piedāvā tikai retā kompānija). Rezervēju to platformā Kkday, bet tagad zinu arī pašas kompānijas lapu: https://leongtheexplore.com/.
Aizsteigšos nedaudz uz priekšu – pieredze fantastiska, neskatoties uz ne pašas augstākās klases kuģi, toties superīgāko apkalpi un servisu. Cena par atsevišķu kajīti (kajītes ir tikai četras pieejamas) ar pilnu pansiju četrām naktīm bija 235 EUR katram (pa tiešo rezervējot ir izdevīgāk). Pārējās opcijas ir guļamvieta uz klāja, kas ir vēl lētāk.
Ielidojam Komodo lidostā (Labuan Bajo) pusdienlaikā un līdz vakaram mums ir laiks, kad sāksies mūsu kruīzs. Ceļojuma cenā arī ietilpst atvešana uz ostu. Mums arī laipni piedāvāja atvest mūs no lidostas jau pa dienu uz viņu vietējo ofisu, kur arī atstāt somas, kuras nogādāšot tieši uz kuģa. Tā nu bez liekiem nesamajiem dodamies ielās, lai iepirktu kādus atspirdzinošus dzērienus ceļojumam (šajā salas tūristu centrā var iegādāties arī alkaholu, bet dārgi – dzirkstošais vīns 18 EUR, alus ~4 EUR). Ir piejamas arī nopietnākas dziras, taču neesam to piekritēji un šajā siltumā nemaz nevelk uz ko stiprāku.
Tā kā ir sestdiena, darbojās arī vietējais ostas tirgus (šis nav ikdienas tirgus un vairāk orientēts uz tūristiem). Cenas, protams, augstākas, lai gan salīdzinot ar Eiropu, tāpat daudz lētāk.
Šeit noteikti vērts pagaršot kādu vietējo “jūras mošķi”, kuru pagatavos uzreiz uz vietas. Arī minimālas sanitārās normas ir manāmas, vismaz ledus dzesē zivis.
Tā, nesteidzīgā garā baudot siltumu un promenādes ainavu, ir pienācis kruīza ceļojuma sākums, kas iesākās ar pārpratumu par satikšanās punktu. Šīs kompānijas ceļojuma aprakstā ir ar koordinātēm atzīmēta satikšanās vieta, kurā mēs bijām vienīgie. Tas krietni samulsināja. Izrādās, ka viņu kompānijas serviss paredz ceļotāju nogādāšanu tieši ostā no jebkuras vietas pilsētā, un šī tikšanās vieta ir pilnīgi lieka un netiek izmantota (tiesa gan joprojām aprakstā ir atrodama). Visa komunikācija notiek WhatsAppā (ierasto telefona saziņu šeit praktiski neizmanto – acīmredzami tas ir daudz dārgāk). Tūristiem arī krietni vienkāršāk – nepieciešama tikai interneta pieejamība (wi-fi vai mobilais tīkls).
Ostā beidzot satiekamies visa mūsu ceļotāju grupa. Esam 12 cilvēki – mēs, 5 francūži, 2 nīderlandiešu meitenes un 3 ķīniešu jaunieši. Tiekam transportēti uz “bāzes kuģi”:
Kā jau iepriekš minēju, tad kuģis nav tas ”krutākais”, un kajītes kondicionieris ir viens uz diviem, bet neliela privātā telpa tomēr ir.
Pēc būtības kruīzs sākas ar nakšņošanu uz kuģa. Kopā sanāk 4 naktis un 3 pilnas dienas. Vēlāk to ļoti atzīstami novērtējam, proti – mēs visos ievērojamākajos objektos bijām bez cilvēku drūzmas.
Pirmais rīts tiek sagaidīts pie klasiskākās fotokartiņu salas Padar.
Esam šeit tikai nedaudzas laivas, bez steigas iepazīstamies ar “vietējiem” un kāpjam pa kalnā izveidotajām trepēm uz maģisko skatu vietu.
Šis skats ir kā vizītkarte Nacionālajam parkam. Arī mums nu ir vairākas burvīgas bildes. Tas tiešām ir elpu aizraujoši, redzēt šo skaistumu.
Šīs vietas apskate sevišķi daudz laika neaizņem un vēl rīta dzestrumā ierodamies galvenajā parka atrakcijā: Komodo salā skatīt lielākās uz Zemes dzīvojošās ķirzakas: Komodo varānus.
Arī šajā apskates vietā esam pirmā tūristu grupiņa, un iepazīstam šos savvaļas dzīvniekus vēl daudz neiztraucētus un pirms dienas svelmes. Gids-reindžers, kārtības labad, vispirms visus izvadāja pa salas iekšieni, taču vislabāk varenām ķirzakām labpatikās uzturēties pašā pludmalē. Tur nu arī notika visdažādākās fotosesijas un video skatu iemūžināšana. Nu ļoti iespaidīgi!
Pēc vietējās suvenīru tirgotavas apmeklējuma un kāda atvēsināta kokoksrieksta baudīšanas, laiks turpināt ceļu. Nākamā pieturvieta ir vairāk vērsta relaksācijai un peldei starp koraļļiem un krāsainajām zivtiņām – Pink beach.
Mūsu kapteinis izvēlas ne tik daudz apmeklētu nelielu rozā pludmalīti. Šeit gandrīz visas pludmales var saukt par pink (rozā) un visas tās ir īstas. Vietiņa skaista arī ar zemūdens skatiem, taču šeit jau ir krietni vairāk redzama civilizācijas pēda – daudz koraļļu ir salauzti ar laivu enkuriem. Nezinu, cik daudz gadus auguši un devuši patvērumu neskaitāmām jūras radībām, kāda cilvēka darbības dēļ, ir beigti. Jācer, ka cilvēki to sapratīs un saudzēs šo unikālo dabas skaistumu. Mūsu kuģis ir noenkurojies krietnā attālumā no krasta, kur neapdraud koraļļu audzes. Zināma kārtība jau te ir iedibināta, bet…
Diena jau pāri pusei un laiks kārtīgām pusdienām un klāja.
Ēdināja mūs visu kruīza laiku ļoti bagātīgi un garšīgi, kā arī uz klāja bija milzīga ledus kaste, kur atdzesēt dzērienus. Kā teikt, no ekstrām nekas īpašs, taču viss bija.
Tā kā mūsu kruīzs ir ne tikai plunčāšanās siltajā ūdenī, bet arī pārvietošanās starp salām, tad jāpaceļ enkurs un jādodas uz priekšu.
Peldot ar kuģi starp salām, uzmanību piesaistīja ļoti lielās straumes jūrā. Apkalpes puiši apstiprināja, ka šeit ļoti svarīgi ir kuģa motora nevainojama darbība – citādi nepatikšanas var sanākt milzīgas. Mums viss ir kārtībā un varam ķert dienvidjūru pigmentu.
Tālāk, kuģojot gar Sumbawas salas krastiem uz rietumiem, īpašas “dabas pērles” ceļā netrāpās. Braucam visu nakti, piestājot vien kādu stundiņu atsvaidzinošai peldei un paraugdemonstrējumiem lēkšanā ūdenī no kuģa. Mērķis ir nokļūt līdz nākamās dienas vakaram dziļāk iekšā Saleh līcī, kur arī ir daudz skaistu koraļļu audžu un iespēja no rīta tikties ar vaļhaizivīm.
Līci sasniedzam jau dienā, ūdens šeit ir mierīgāks un vērojam delfīnu lēkāšanu apkārt kuģim. Kapteinis apstājas arī pie pāris sēkļiem, kur atkal varam priecāties par skaistajiem koraļlu veidojumiem. Snorkelēšana iet uz urrāā un labākie skati ir zem ūdens.
Vakarā esam noenkurojušies, un apkalpes puiši rāda klasi makšķerēšanā – arī mēs varam iesaistīties. Loms nav izcils, bet vakariņām katram, ko pagaršot sanāks.
Gaismai austot, kuģis ir kustībā – apbraukājam vietējos zvejniekus, kuri piebaro vaļhaizivis (tas ir viņiem arī biznesam no tūristiem – viena kuģa pietauvošanās pie vaļhaizivīm maksā 5 milj IDR par kuģi, bet, sadalot pa galviņām, ir lēti par šo grandiozo atrakciju).
Pirmie mēģinājumi nav veiksmīgi, taču pēc brīža tiek saņemta ziņa no kāda zvejas kuģa, ka lielās vaļhaizivis ir atpeldējušas un diezgan droši, ka tās tur arī kādu laiciņu uzkavēsies.
Tagad sākas visaizraujošākais priekš manis un ar fotouzņēmumiem aprakstīt patiesās sajūtas ir neiespējami.
Sākumā mēs esam otrais kuģis, kurš pietauvojies milzu zivju apskates vietai un vērotāju nav daudz. Cik daudz vaļhaizivis ir tuvumā arī grūti noteikt. Es saskaitu kādas piecas-sešas.
Galvenais mans atklājums, ka vaļhaizivis ir ne tikai pie barotavas, bet arī tuvākajā apkārtnē, kur nav neviens cits. Tā es devos peldēt kopā ar šiem milzeņiem prom no lielā skatītāju bara. Tā bija tāda kā spēle – es peldēju vien pāris metru attālumā, brīžiem pat pieskaroties. Diezgan “nereāla” sajūta. Ģimenes arhīvam ir arī kādi kadri no šīs peldes no GoPro kameras, publiskai apskatei video vēl nav samontēts.
Mēs tur esam krietni ilgāk par stundu, un skatītāji saradā diezgan daudz, bet vienalga viens no saviļņojošākajiem manas dzīves piedzīvojumiem.
Tā nu pēdējā pilnvērtīgā kruīza diena iesākas vienkārši fantastiski, un nu laiks turpināt ceļu Lombok salas virzienā.
Vēl pāris reizes kapteinis aptur kuģi kādai skaistai peldei koraļļu bagātajos ūdeņos. Arī pie šis saliņas.
Pavisam neliela saliņa, līdz šim neapdzīvota. Aizpeldējām pārbaudīt – salā noris celtniecība, kāds šķiet privatizējis un top kāds objekts. Vai nu tas būs spējīgs izturēt vietējos taifūnus vai citas dabas kataklizmas…? Laiks rādīs.
Tostarp salas apkārtnē ūdens ir sekls un ļoti silts. Kur beidzas sēklis ir skaistas koraļļu plantācijas. Uz salas nekas īpašs, tikai vienu pilsoni satikām un nezinu, vai viņš bija apsargs vai celtnieks, bet projām nedzen.
Mūsu relaksējošais kruīzs tuvojās noslēgumam. Vēl tikai noslēdzošā nakts uz kuģa ar augstāko Lombok salas vulkānu – Rindžani fonā.
Kuģis naktī ir noenkurojies tiešā ostas tuvumā, lai jau no paša rīta pēc brokastīm izsēdinātu mūs krastā un ar busiņiem izvadātu pa salas viesnīcām un galvenajām pilsētām. Ļoti ērti, plānojot nākošās aktivitātes, jo priekšā visa diena un gaismā iespējams pieņemt labākus lēmumus.
Osta Kayangan mani pārsteidza, ka nav paredzēta lielai publiskai apmeklēšanai. Šeit nav tirgotāju būdiņas un ekskursiju biroji, kā tas bija Labuan Bajo. Iekļūt un izkļūt no šejienes var tikai ar organizētu transportu.
Leave a Reply