Rīts ir patīkami silts un apskates vietas jau padomā, bet vispirms mēģināsim sarūpēt vakariņām vietējās jūras veltes. Taisnību sakot, daudz norādes zivju tirgiem šeit nav, lai arī atrodamies uz salas. Sākam ar Rethimno ostu, kur ir arī zivju tirgus. Ierodamies tur ap 8:30, bet no zvejnieku rosības nekā. Satiekam tikai vienu tirgotāju, kam loms ir tāds, kāds ir:
Konkurences nav un cenas pilnīgi nedraudzīgas – sākot no 20 EUR/kg. Lai kā gribējās uzgrillēt kādu zivtiņu, taču atliekam šo plānu, līdz kādam labākam piedāvājumam. Piestājām pilsētā pie kādas vietējo pulcēšanās skvēra rīta kafijas baudīšanai, kur mums ļoti draudzīgi atsaucās kāds krieviski runājošs vietējais kungs. Viņš laipni izstāstīja visas viņam zināmās zivju tirgošanas vietas un secinājums ir, ka zivju knapi pietiek vietējām tavernām, cenas ļoti dārgas (jocīgi, jo kontinentālajā Grieķijas daļā zivis bija daudz plašāk pieejamas un krietni demokrātiskākās cenās). Kaut arī pieļauju domu, ka cilvēki, kam nav saistoša zivju iegāde, nemaz nezin ši procesa nianses.
Lai arī rīta tirgus apmeklējums bija neveiksmīgs, dienas turpmākos plānus tas neietekmē. Laižam uz Matalu salas dienvidu pusē. No mūsu mājas navigācija piedāvā taisnāko ceļu pa kalniem vai apkārt pa lielāku ceļu, starpība +20km, laiks ceļā vienāds. Braucam labāk pa kalniem, tur būs skaistāki skati! Esam jau ielāgojuši, ka ceļi Krētā ir labā stāvoklī (tie, kuri ir kartē kā autoceļi).
Pēc nepilnām divām stundām esam Matalā. Pilsētiņa nav liela un galvenais objekts ir alas smilšakmens klintī, kuru apskatei ir jāvelta kāda stunda un 2 EUR.
Alu izrobotā klints labi izskatās gan pastaigā pa to, gan no pludmales, gan snurkelējot gar krastu. Pati pludmale gan ne ar ko īpaši neizceļās.
Pusi dienas apmeklējums mums šeit šķiet pietiekošs, jo padomā ir vēl kāda vietiņa mājupceļā – Patsos aiza.
Pie apskates takas piebraucam jau krietni pēcpusdienā, tāpēc sevišķi garam pārgājienam vairs nepietiek laiks. Iekoptajam maršrutam, kurš ir veidots kā neliels aplis, pilnībā pietiek ar stundu.
Maršruta sākumā ir kāda neliela, īpaša svētvieta – Agios Antonios.
Ši vieta ir kā dziednīca. Cilvēki nāk uz šejieni, lai atgūtu veselību. Kā apliecinājumu īpašiem spēkiem, izveseļojušies ļaudis atstājuši šeit vairākus desmitus kruķu, akmens klints mazajos caurumiņos ir atstāti simtiem papīra lapiņu ar vēlmēm pēc palīdzības. Sagatavotas jau gatavas vēstījumu ikonas par nelielu ziedojumu. Vieta maģiska, un jātic, ka pozitīvais gars tiešām var palīdzēt kādam nelaimē nokļuvušajam.
Tālāk iesaku taku iet pulksteņa virzienā, proti turp iet pa upes kreiso krastu, šķērsojot svaigi atjaunoto tiltiņu.
Tālāk taka ir akmeņaina un nav strikti iezīmēta. Jāpakāpelē pa pāris akmens bluķiem, bet nekas sarežģīts un bīstams. Tikai skaisti skati.
Vieta, kur jāmeklē taka atpakaļ ir otrs atjaunotais tiltiņš, kurš patiesībā ir strupceļš. Tiltiņš ir kā ērta skatu platforma vērot klinšu krāsu spēles vakara saulē.
Taka tālāk virzās strauji kalnā un nav speciāli aprīkota. Tapēc daudz ērtāk un drošāk šeit ir kāpt agšup virzienā.
Lai saniegtu nelielā pārgājiena kulmināciju, ir jāuzkāpj vēl papildus pārdesmit metrus augstāk, kur ir dabiski veidota un ar gaumīgām koka margām ierobežota skatu platforma. Lieliska vieta fotosesijai.
Pēc garās dienas piedzīvojumiem visiem apetīte ir aktualizējusies. Un glābiņš tālu nav jāmeklē. Tepat ir liela un vietējo ļoti iecienīta taverna Drimos. Šo vietu noteikti iesaku apmeklēt, jo ēdiens ir autentisks, garšīgs, liela izvēle. Cenas arī vidēji zemākas kā citviet.
Pēc gardām vakariņām virzamies mājup. Ir daudz kas jauns redzēts un baudīts. Forši ir ceļot pašam un plānot laiku sev!
Leave a Reply