Kārtējas skaistā atvaļinājuma dienas Krētas rietumos ir pavadītas. Šodien pārceļamies uz mūsu pēdējo mājvietu salas pašos austrumos. Steigas nav, bet jārēķinās, ka jānobrauc vismaz 300km. Šodien gan nekādi speciāli plāni nav sagatavoti, skatīsimies pa ceļam kas būs.
Uz rietumiem no Heraklionas jau esam braukājuši iepriekšējās dienās un šo to redzējuši. Tālāk uz austrumiem gan dosimies pimo reizi. Bet no lielā ceļa tā īpaši neko neredz. Izdomājām iegriezties uz Plaku un Agios Nikolaos. Šīs vietas bieži dzirdētas Krētas kūrortu sakarā. Taisnība arī ir – daudz vairāk un lepnākas viesnīcas, dārgāki veikali. Ar vienvārdu sakot “krutāk”.
Jūra jau tā pati, tikai no viesnīcas izbūvētas trepītes nokļūšanai līdz ūdenim. Uz ielām lepnākas īres mašīnas, biežāk dzird mums pazīstamo svešvalodu. It kā viss kārtībā, bet man labāk patīk nedaudz kautrīgāk.
Braucot tālāk, kādā krogā tikām pie meklētā vietējā ēdiena – gliemežiem. Saimnieki bija ļoti laipni, izstāstīja, ka gliemeži ir pašu vākti tepat kalnos. Arī garšoja tīri labi. Vēlāk arī paši redzējām, kur šie gliemji dzīvo – olīvkoku zaros.
Laiks iet un, negaidot pavisam vakaru, sazvanamies ar nākamās mājiņas saimnieci un sarunājam ap 17:00 ierasties. Tad mums paliks laiks arī iepazīties ar apkārtni, jo pēc kartes būsim stipri nekurienē.
Mājiņu Krētas austrumos izvēlējāmies Papadiokampos Maissonete. Satiekam saimnieci un viņa mūs sagaida ar bagātīgām pašgatavotām Krētiešu vakariņām. Tas bija ļoti patīkami. Ēdieni bija vairāki – pildīti kabaču ziedi, īpaši marinēta paprika, pašgatavotas olīvas, augļi grozs un pat kūka. Arī stiprāki dzērieni tika sarūpēti.
Taču pirms vakariņām jāizmet vēl kāds līkums pa tuvāko apkārtni. Mājiņa atrodas gandrīz ceļa galā. Tālāk vēl ir baznīca, kur pagalmā ir piejams solīds āra grils koplietošanai. Saprotu, ka ugunsdrošības dēļ, šeit vienkāršus kastes grilus nav atļauts kurināt.
Aiz baznīcas ceļš paliek tikai kājām ejams vai ar kārtīgu džipu braucams. Bet ja ceļš ir, tad jāiet.
Visapkārt te galvenokārt tiek audzētas olīvas. Tā viennozīmīgi ir Krētas galvenā lauksaimniecības kultūra. Un tā kā lietus vasarā te reti līst, tad svarīgi ir nodrošināt kokus ar ūdeni. Tāpēc celtniecības veikalu top prece ir melnās plastmasas caurules.
Tā nu mēs līdz ar saulrietu atgriežamies mājā, vakariņas un uz dusu. Rīt ir atkal jauna diena.
Leave a Reply