ASV Vērienīgākais Robežpunkts – Niagāras Ūdenskritums

Pieļauju, ka šī vieta tiešām ir viena no pasaules apbrīnas vērtākajām vietām. Neskatoties, ka šis dabas brīnumveidojums atrodas pilnīgi urbānā vidē, tas nemaz nav mazinājis tā vērtību. Patiesībā, kas zina, vai tas būtu pat saglabājies līdz mūsdienām tik varenā skatā, kā tas ir pašlaik. Tā kā Niagāras upe ir robeža starp ASV un Kanādu, tad visas darbības ap šo unikālo dabas brīnumu ir bijušas jāsaskaņo augstos līmeņos. Cik zinu, tad pašlaik caur ūdenskritumu izplūst mazāk par pusi (atkarīgs no gadalaika un ūdens daudzuma) no upes dabiskā tecējuma. Pārējais tiek novirzīts caur pazemes kanāliem un dambjiem proporcionāli elektrostacijām Kanādā un ASV, kuras atrodas krietni lejpus pa upi.

Jo pirms tam, erozijas dēļ, Niagāras ūdenskritums esot katru gadu atkāpies pat vairāk kā par 2 metriem.  Gan jau, ka šo procesu pilnīgi apturēt nav iespējams, taču krietni vien palēnināt gan.

Precīzus datus par ūdenskrituma izmēriem un vēsturi nav grūti atrast internetā. Tāpēc es ļaušos vairāk savu emociju izpausmēm.

Tā kā šajā apkārtnē uzturējos vairākas nedēļas gan pavasarī, gan vasaras izskaņā, un nepilnas stundas braucienā bija mans darba objekts, tad iespaidus esmu sakrājis ne tikai no mirkļa emocijām. Ģimenē pat joko, ka Niagārā esmu bijis vairāk nekā Ventas rumbā. Un patiesībā tā arī varētu būt.

Neapšaubāmi, ka fotogrāfijas neatspoguļo reālo ainavu. Tas ir jāredz pašam. Es varu tikai iekārdināt. Zemāk redzamā ainava ir pirmā no Amerikas puses, kur nevar neapstāties.

Nedaudz vairāk priekšstatu var gūt ar video un skaņu, bet tā ir vairāk privāti iegūstama informācija.

Pirmo reizi šeit biju aprīļa sākumā, vēlāk jūnijā un augustā. Un, neskatoties uz ūdens līmeņa regulēšanu ar elektrostacijām, visefektīvāk tas izskatījās tieši pavasarī – ūdens līmenis, sniegam kūstot, šeit bija kādu sprīdi augstāks (salīdzināju savās fotogrāfijās). Un uz visu ūdens virsmu tas ir milzīgs daudzums.

Pieļauju, ka nevienam nav mērķis analizēt ūdenskrituma efektivitātes rādītājus. Ticiet man, ka gadalaikam nav nozīmes. Ar jaudu viss ir kārtībā!

Lai gūtu vairāk vai mazāk pilnvērtīgu priekšstatu par Niagāru, tam ir jāparedz vismaz visa diena. Ir pilnīgi savādāki skati no Amerikas puses un Kanādas. Iespējams, ka pats „krējums” ir redzēt to no Kanādas, tad būsiet pilnīgi klāt lielākajai ūdenskrituma daļai – Pakava ūdenskritumam (Horseshoe Falls).

Patiesībā tā tas arī ir. Tikai noteikti rēķinieties, ka robežas šķērsošana ir pilnvērtīga un formalitātes attiecīgi aizņem zināmu laiku. Mana apmeklējuma laikā nebija daudz tūristu, taču atlaides tur nevienam nedod, pat, ja esi tikai apmeklētājs apskatīt ūdenskritumu.

No Kanādas puses ir jūtama lielāka ieinteresētībā piesaistīt tūristus. Uzcelti ir krietni vairāk debesskrāpju, kā Amerikas daļā, kuros izmitināt iebraucējus. Gar upi ir izbūvēta promenāde, kur tūristiem tiek piedāvāti izbraucieni karietēs. Loģiski, kanādiešus var saprast, viņiem nav tik milzīgi resursi, kā dienvidu kaimiņiem.

Arī atraktīvi trošu nobraucieni tiek piedāvāti. Tikai gar vienu krastu.

Šo iespēju nemēģināju. Manā apziņā neatbilst cenas un baudas kopsavilkumam. Zemāk pa upi no Kanādas puses ir pieejams gaisa tramvajs. Es gan to redzēju tikai no malas, Amerikas pusē vagoniņš nepiestāj. Virs ūdenskrituma var pavizināties ar helikopteri, taču man liekas, ka labāk ir visu baudīt no zemes (izmaksas neatbilstošas, bet tas ir tikai mans viedoklis) .

Nevar tomēr arī noliegt, ka amerikāņi neko nedara. Pašlaik notika darbi pie stāvvietu un parka rekonstrukcijas. Visticamāk, ka iebraukšana paliks tikai dārgāka. Informācijai, ka vismaz vēl 2017. gadā automašīnu varēja novietot bez maksas stāvvietā nedaudz uz leju pa upi, kas ir tuvāk pastaigu taku maršrutiem, kā arī lielajam akvārijam, kurš noteikti varētu interesēt bērniem.

Vēlāk, ja iespējams, iesaku apmeklēt Whirlpool Nacionālo parku, jeb vienkāršiem vārdiem sakot, jāizstaigā iekārtotās takas gar Niagāras upi uz leju! Par tām aprakstīšu atsevišķi.

Ja laiks ir silts, tad iesaku izbraukt ar „Maid of the Mist” kuģīti. Šis pakalpojums pieejams no abiem krastiem. Cena demokrātiska: zem 20$. Kanādieši savus tūristus ietērpj sarkanos lietusmēteļos, Amerikāņi – zilos. Cilvēku parasti ir daudz, taču rinda virzās ātri. Kuģīšu ietilpība ir pietiekoša un tie kursē ar nelielu laika intervālu.

Redzamība paša ūdenskrituma tuvumā ir nekādā. Viss ir pilnīgā ūdens miglā un slapjš. Taču sajust un dzirdēt šo jaudīgo ūdens efektu ir vērts! Vienīgi jārēķinās, ka apavi pēc brauciena būs slapji. Lietusmētelis pasargā tikai daļēji. Vasarā veldzēties bija pat patīkami, pavasarī es šo iespēju atliku siltākam laikam.

Amerikāņi vēl piedāvā ekskursiju pa vēja tuneli (Cave of the wind) – pa pazemes eju nokļūt Līgavas Plīvura (Bridal Veil Falls) ūdenskrituma pakājē. Es gan praktiski uzskatu, ka šī ir daļa no Amerikāņu (American Falls) ūdenskrituma, nenodalot to atsevišķi. Šī pasākuma apmeklētāji tiek ietērpti dzeltenos lietusmēteļos.

Tomēr no praktiskā un ekonomiskā viedokļa šis pasākums nav efektīvākais. Cena ir tāda pati, kā izbraukt ar kuģīti. Turklāt braucienā ar „Maid of the Mist” redz ūdenskritumu detalizētāk un tieši tā pat var pieiet pie ūdenskrituma apakšas, tikai no otras puses, kur saulei spīdot, vienmēr ir varavīksne. Tai pat laikā otrajā pusē ūdenskritums ir izteiksmīgāk sajūtams ar tā radīto vēju.

Tūristu piesaistīšanai katru vakaru tiek rīkota uguņošana (no Kanādas krasta). Vasaras vakari šeit nav tik gari, kā mums (ap Jāņu laiku 10 vakarā ir pilnīga tumsa).  Ģeogrāfiski šī vieta ir pielīdzināma Francijas dienvidiem, taču klimats ir līdzīgs mūsējam.

Gaismas efekti ir profesionāli. Taču ūdens tvaiki (migla), kas paceļas virs ūdenskrituma, pastiprina optisko efektu, bet nomāc reālo ūdens varenības sajūtu. No ASV puses skatu tornis šajā laikā ir bezmaksas.

Ir labi šos skatus redzēt visādās interpretācijās  un pašam klātesot tas ir visvērtīgākais!

Amerikā ar dabas skaistāko vietu saglabāšanu viss ir kārtībā. Pārsvarā visi iespaidīgākie apskates objekti ir ieguvuši nacionālo parku statusu (tas gan nenozīmē, ka visi nacionālie parki ir ekskluzīvas vietas, ir arī parki vienkāršai cilvēku atpūtai, kas vienkārši nav privātīpašums). Šajā jomā Amerikāņu politiķi skatās pareizā virzienā.