Nākamais mans ieplānotais apskates objekts ir Šantilī pils. Tā ir kādus 50km uz rietumiem no Kompenjas (Compiegne). Dodos turp bez liekas steigas, jo savas tūrista dienas gaitas esmu sācis no paša rīta. Pēc Pierrefonds pils apmeklējuma pievēršu vairāk uzmanības arhitektūriski izsmalcinātākām būvēm, arī baznīcām.
Piestāju pie dažām pa ceļam. Tai skaitā iegriezos Senlis vecpilsētā. Šeit gan neuzkavējos, lai gan pilsētiņa tiešām glīta.
Sekojot jau vairākās vietās pamanāmām norādēm uz Chantilly, nojaušu, ka apskates vieta ir populāra un tūristu būs daudz. Tā arī ir. Ir sestdiena un teritorijā vienlaicīgi tiek organizēts vietējais gadatirgus. Taču ar organizatoriskām lietām šeit viss kārtībā, stāvvietas ierīkotas plašajā pļavā pirms iekļūšanas pilī. Personāls saprotami organizē mašīnu novietošanu un papildus samaksu par to neiekasē. Par ieejas biļeti gan jāsamaksā 18 eur. Drīz vien saprotu, kāpēc – apbrīnošanai tiek piedāvāta ne tikai lepnā pils, bet arī milzīgs pils dārzs; darbojošs hipodroms, kam otru galu pat saskatīt nevar; zirgu stallis ar muzeju un izrāžu arēnu; klāt vēl iespēja iepirkties gadatirgū, kas man gan pavisam nebija aktuāli.
Savas izzinošās gaitas sāku ar īsu pils apskati no ārpuses. Cilvēku nemaz nav tik daudz, vietējie koncentrējušies uz gadatirgu.
Šantilī vēsturi no viduslaikiem līdz 19. gadsimtam pilnveidojušas vairākas karaliskajai varai tuvu stāvošas dinastijas, kuras katra ir atstājušas tā laika modei raksturīgus rotājumus. Par lielāko šīs vietas patriotu tiek uzskatīts pēdējais Francijas karaļa Louis Philippe dēls – Henri d’Orlean, Aumales hercogs (1822-1897).
Pēc nelielas pils apbrīnas no ārpuses, dodos iekštelpās. Te nu pieķeru sevi, ka mute ir palikusi vaļā. Tādu greznību nebiju gaidījis. Papildus arī reāla sajūta, ka te viss tiešām ir īsts!!!
Šeit atrodas otrā lielākā antīko mākslas darbu galerija pēc Luvras, kuru 19.gadsimtā izveidojis Henri d’Orleans. Pēc viņa vēlēšanās tā ir saglabātā tādā pašā izskatā, kā pirmsākumos.
Ļoti ātri sapinos meistarībā un sajūk zāļu skaits, kur nebeigt apbrīnot tiešām izcilas mākslas šedevrus. Visdažādākās telpas un visās greznums fantastisks. Es pat nemēģināšu aprakstīt to iekārtojumu un nosaukt tās vārdos.
Godīgi atzīšos, ka šādu greznumu iepriekš nav nācies redzēt. Viena zāle par otru skaistāka, viscaur zelts un sudrabs, juvelieru izstrādājumi un unikālas mēbeles. Nav vārdu, lai šo visu aprakstītu, fotogrāfijās var tikai nedaudz nojaust šīs spozmes niecīgu daļiņu.
Pēc galvu reibinošās pils iekštelpu apskates prasās ko mierīgāku, kā pastaigu pa milzīgo parku, kur netrūkst strūklaku, kanālu un vēsturiskas skulptūras.
Cilvēku parkā šajā rudenīgajā dienā gandrīz nav, tāpēc pastaiga man sanāk pilnīgi relaksējoša, tieši laikā, lai “nosēstos” emocijas par pils bagātībām. Arī rudens dabas ainas piederas šai idillei.
Staigājot pār kanālu tiltiņiem var vērot prāvu zivju pulcēšanos bariņos, klausīties lapu čabēšanā un vēlreiz apbrīnot cilvēka radītos mākslas darbus.
Esot šajā vidē, pārņem tāda aristokrātiska sajūta. Šeit taču tiešām kādreiz ir dzīvojuši cilvēki, un kā tas īsti bijis?…
Pēc pils kompleksa iepazīšanas dodos cauri gadatirgum uz nākošo ēku.
Šeit neuzkavējos, jo nekādi pirkumi nav plānoti.
Likumsakarīgi, ka šādai saimniecībai vajadzīga garāža, jeb tajos laikos tas ir kārtīgs zirgu stallis. Un tas ir arī kārtīgs. Nezinot to var noturēt par nākošo pili. Patiesībā tā arī ir, tikai zirgiem.
Daļā ēkas ir izveidots zirgkopības muzejs, daļā vēl dzīvo paši zirgi.
Iepriekš nebiju izpētījis dienas pasākumu plānu un gadījās redzēt vietējā arēnā zirgu izrādes pašas beigas. Tā kā zirgi tur piestrādā arī kā mākslinieki.
Turpat blakus ir zirgu skriešanas arēna – ļoti liela.
Kopsavilkumā par Šantilī esmu ļoti pozitīvi pārņemts. Šeit ir īstā vieta, kur skatīt Francijas viduslaiku vēstures un kultūras šedevrus ārpus pilsētas drūzmas. Noteikti iesaku šeit pavadīt visu dienu, lai baudītu cilvēka radītos mākslas brīnumus!
Leave a Reply